Vācijas ārlietu ministrs pēc pirmās tikšanās ar Lavrovu kopš 2022. gada: Krievija nav gatava mieram

Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls paziņoja, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas 81. Ģenerālās asamblejas sesijas laikā Ņujorkā tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, taču nesaskatīja Krievijas delegācijā vēlmi atteikties no turpmākas eskalācijas. Par to viņš pastāstīja Vācijas televīzijas kanālam ZDF, kā to atspoguļo raidsabiedrība Deutsche Welle.

Pēc Vādefūla teiktā, viņš izmantoja sarunu, lai aicinātu Krieviju atteikties no eskalācijas ceļa, un norādīja krievu delegācijai, ka nav pieņemami tādi soļi kā mēģinājums veikt diversiju ar bezpilota lidaparātiem Leipcigas lidostā. Ministrs uzsvēra, ka nav vedis nekādas sarunas ar Lavrovu par Ukrainas nākotni — to viņaprāt drīkst risināt vienīgi paši ukraiņi.

Vādefūls atzina, ka starp Vācijas un Krievijas valdību pozīcijām pastāv principiālas domstarpības, taču norādīja, ka pat aukstā kara laikā kontakti starp pusēm nekad nav pilnībā pārtraukti, tāpēc uzskatījis par pareizu tagad meklēt pirmo iespēju šādam dialogam. Viņš brīdinājis Krievijas pārstāvi, ka Berlīne turpinās vispusīgi atbalstīt Ukrainu un saglabās ekonomisko spiedienu uz Krieviju. Tomēr viņš atzina, ka nesaskatīja Krievijas delegācijā gatavību atsaukties uz aicinājumu sākt sarunas par kara izbeigšanu.

Krievijas valsts propagandas aģentūra TASS ziņoja, ka tikšanās ilgusi nedaudz vairāk par 20 minūtēm un tajā apspriestas divpusējās attiecības un situācija saistībā ar Ukrainu. Krievijas ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apgalvoja, ka tikšanās notikusi pēc vācu puses pieprasījuma.

Pēdējo reizi Vācijas un Krievijas ārlietu ministri tikās 2022. gada 18. janvārī Maskavā, kad toreizējā ministre Annalēna Bērboka apmeklēja Krievijas galvaspilsētu laikā, kad pie Ukrainas robežām strauji pieauga Krievijas karaspēka koncentrācija.

Šai diplomātisko kontaktu atjaunošanai augstākajā līmenī sekoja virkne kodolieroču draudu no Krievijas puses pret Eiropas valstīm. 10. septembrī Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs draudēja "izdzēst" Lietuvu, ja tur tiktu izvietoti kodolieroči. Nākamajā dienā līdzīgus draudus izteica Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs. 21. septembrī trīs ES valstu izlūkdienesti brīdināja par Maskavas gatavošanos provokācijām pret NATO valstīm, bet 25. septembrī gan aģentūra RIA Novosti, gan politologs Sergejs Karaganovs publiski izteica draudus par bruņotu spēku, tostarp masu iznīcināšanas ieroču, izmantošanu.