Vācijas austrumos AfD tiecas pēc pirmās varas federālās zemes līmenī
Saksijas-Anhaltes pavalsts vēlēšanās galēji labējā partija Alternative für Deutschland cer iegūt vairākumu reģionālajā parlamentā, kas būtu bezprecedenta panākums pēckara Vācijā. Balsojuma iznākums var iedragāt arī kancleru Frīdrihu Mercu.
Vācijas austrumu federālajā zemē Saksijā-Anhaltē notiek vēlēšanas, kuru rezultāts var būt vēsturisks — galēji labējā Alternative für Deutschland (AfD) partija cer iegūt vairākumu pavalsts parlamentā. Ja tas izdotos, tas būtu pirmais gadījums pēckara Vācijas vēsturē, kad galēji labēja partija iegūst varu federālās zemes līmenī.
Balsojums rada spiedienu arī uz konservatīvo (CDU) kancleru Frīdrihu Mercu, par kura spēju pabeigt pilnvaru termiņu jau kādu laiku klīst baumas. Mercs, kurš pēdējā laikā publiskos pasākumos sagaidīts ar izsvilšanām, savulaik solījis apturēt galēji labējo spēku pieaugumu, taču noticis tieši pretējais.
AfD vadošais kandidāts pavalstī Ulrihs Zīgmunds, ko žurnāls Der Spiegel nodēvējis par "Vācijas bīstamāko cilvēku", ir guvis plašu mediju uzmanību. Viņš noraidījis ziņas par to, ka viņa tuvumā ietekmīgus amatus ieņem cilvēki ar iepriekšēju saikni ar neonacistu vidi.
Partijas popularitāti austrumu reģionos veicina neapmierinātība ar imigrāciju, sabiedrisko drošību, ekonomikas grūtībām, augstajām enerģijas cenām un palīdzību ārvalstīm, piemēram, Ukrainai. AfD programmā paredzēta bēgļu bērnu norobežošana atsevišķās klasēs, aizliegums skolās izkārt varavīksnes karogus, kā arī plāni aizturēt un deportēt migrantus, kuriem vairs nav tiesību uzturēties valstī.
Partijai tiek pārmestas arī pro-Krievijas simpātijas — vienam no tās vadošajiem politiķiem Saksijā-Anhaltē birojā atrasta Krievijas armijas krūze, ko viņš nosaucis par suvenīru. Tas sakrīt ar laiku, kad Berlīne vainojusi Maskavu neveiksmīgā droņu uzbrukumā Leipcigas-Halles lidostai, ko Kremlis noliedz. Vācijas drošības dienesti brīdinājuši arī par pieaugošām Krievijas atbalstītām dezinformācijas kampaņām.
Saksija-Anhalte ir viena no vairākām federālajām zemēm, kur AfD vietējā nodaļa oficiāli klasificēta kā labēji ekstrēmistiska, un iekšzemes izlūkdienests to raksturo kā caurstrāvotu ar "rasistisku ideoloģiju". Partija šos vērtējumus noraida kā politiski motivētus.
Citas partijas atsakās veidot koalīciju ar AfD, tāpēc tai jāiegūst absolūts vairākums, lai nodrošinātu varu vienatnē. Panākumi būs atkarīgi arī no tā, vai citas mazākas partijas pārvarēs 5% slieksni iekļūšanai parlamentā. Ja AfD gūtu pārliecinošu uzvaru, partijai, kas līdz šim balstījusies uz pret varas iestādēm vērstu retoriku, būtu jāstājas pretī jaunam pārbaudījumam — kļūt par valdošo spēku.
