Vācijas bioloģiskā saimniecība ar ķiploku un dārzeņiem no blakusnodarbes tikusi līdz pamatienākumiem
28 gadus vecais dārznieks un lauksaimnieks Kristofers Eberts Bavārijas Apakšfrankenes apgabalā ir paplašinājis ģimenes bioloģisko saimniecību ar dārzeņiem un ķiploku. Tā no blakusnodarbes kļuvusi par viņa pamatienākumu avotu.

Vācijas dienvidu pavalstī Bavārijā, Apakšfrankenes apgabala Prosselshaimas ciemā, 28 gadus vecais dārznieks un lauksaimnieks Kristofers Eberts (Christopher Eberth) ģimenes lauku saimniecību ir pārvērtis no papildu ienākumu avota par pamatnodarbošanos. Par to ziņo Vācijas lauksaimniecības izdevums agrarheute. Piemērs rāda, kā nišas kultūras var palīdzēt nelielai saimniecībai nodrošināt iztiku.
Eberts pēc dārzkopības studijām pievienojās vecāku zemkopības saimniecībai, kurā tolaik lauksaimniecība bija blakusdarbs. Kopš tā laika viņš saimniecību ir atkal novedis līdz pamatienākumu līmenim. Mūsdienās tā aizņem aptuveni 80 hektārus un ir bioloģiska.
Pāreja uz bioloģisko saimniekošanu
Pārejot uz bioloģisko lauksaimniecību, Eberts papildināja audzējamo kultūru klāstu ar vairākiem dārzeņiem. Līdzās sīpoliem un burkāniem viņš audzē arī ķiplokus, kurus pārdod gan svaigus, gan pārstrādātus.
Ķiploks kā nišas kultūra
Ķiploku Eberts audzē jau četrus gadus, un tiem atvēlēti apmēram 2 hektāri. Viņš tos piedāvā kā garšvielu un kā dabīgu ārstniecības līdzekli. Svaigie ķiploki ir daļa no tiešās tirdzniecības sortimenta, un tie piesaista pircējus tieši uz saimniecību.
Par savu ražu zemnieks stāsta, ka ķiploks ir pikants un, pēc viņa vārdiem, tam jābūt uz katra grila. Viņš piebilst, ka ķiploks esot antibakteriāls, un pajoko, ka tas noteikti notur vampīrus tālāk.
Avots neatklāj konkrētus saimniecības ienākumu vai apgrozījuma rādītājus. Pilnu ziņu, kā Eberts ar šīm nišas kultūrām guvis panākumus, izdevums publicējis atsevišķā reportāžā.


