svētdiena, 2026. gada 20. septembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 20. septembris 19:46

Vācijas galēji labējā AfD gūst spēcīgu atbalstu divu federālo zemju vēlēšanās

Svētdienas vēlēšanās divās Vācijas federālajās zemēs galēji labējā AfD partija ievērojami nostiprināja pozīcijas, savukārt kanclera Frīdriha Merca konservatīvie cieta smagus zaudējumus. Merss paziņoja, ka turpinās amatā un paātrinās reformas.

Foto: France 24

Svētdien notikušajās vēlēšanās Mēklenburgas-Priekšpomerānijas un Berlīnes federālajās zemēs galēji labējā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) uzrādīja spēcīgus rezultātus, liecina exit poll dati.

Mēklenburgas-Priekšpomerānijā, kas ir lielā mērā lauku apvidus bijušajā komunistiskajā Austrumvācijā, AfD saskaņā ar sabiedriskās raidorganizācijas ARD aptaujām guva 37% balsu, apsteidzot centriski kreiso Sociāldemokrātisko partiju (SPD) ar 35,5%. Kanclera Frīdriha Merca vadītā Kristīgi demokrātiskā savienība (CDU) saņēma vien 5,5% balsu — tas ir tikai nedaudz virs sliekšņa iekļūšanai zemes parlamentā un sliktākais partijas rezultāts šajā zemē kopš Otrā pasaules kara. Tomēr AfD, visticamāk, nespēs veidot valdību, jo pārējās galvenās partijas noraida sadarbību ar to.

Berlīnē notikušajās vēlēšanās uzvarēja galēji kreisā partija Die Linke ar 24,5% balsu, Merca konservatīvie ieguva 20%, bet AfD savu rezultātu tur palielināja līdz 16%.

Pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Merss televīzijas uzrunā rezultātu Mēklenburgā-Priekšpomerānijā nosauca par "katastrofu" savai partijai, taču apsolīja paātrināt reformas valsts ekonomikas atveseļošanai un paziņoja, ka paliks amatā.

Vēlēšanas notika divas nedēļas pēc tam, kad AfD nedaudz nesasniedza vairākumu mazajā Saksijas-Anhaltes federālajā zemē — rezultāts, kas satrieca daudzus vāciešus un radīja partijai reālas izredzes pēc Otrā pasaules kara pirmo reizi izveidot galēji labēju reģionālu valdību. Šis notikums arī būtiski iedragāja 70 gadus vecā Merca autoritāti, un pēdējo divu nedēļu laikā pat viņa paša partijā izskanējuši aicinājumi viņu nomainīt, lai gan neviens no augstākā līmeņa sabiedrotajiem to nav publiski pieprasījis.

Merss kancleja amatā stājās pirms 16 mēnešiem, solot atdzīvināt ekonomiku, kas jau vairākus gadus praktiski nav augusi, taču nav spējis uzlabot sabiedrības noskaņojumu un pats ir kļuvis krietni nepopulārs. Gaidot smagu pēcvēlēšanu periodu, viņš atteicies no plānotā brauciena uz ANO Ģenerālās asamblejas sesiju Ņujorkā.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā