Vācijas izlūkdienests brīdina par pieaugošiem Krievijas un Ķīnas hibrīddraudiem

Vācijas militārā pretizlūkošanas dienests (MAD) pirmdien publicētajā gada pārskatā norāda, ka valsts kļuvusi par arvien pievilcīgāku mērķi ienaidnieku izlūkošanas un sabotāžas darbībām. Par to liecinot Vācijas ģeostratēģiskā nozīme Eiropā un NATO struktūrā, kā arī Bundesvēra paplašināšana un jaunu bruņojuma sistēmu ieviešana.

Ziņojumā uzsvērts, ka Vācija ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Krievijas spiegošanas mērķiem. Dienests fiksējis, ka hibrīdo draudu klāsts turpina paplašināties — tas ietver kiberuzbrukumus, bezpilota lidaparātu izmantošanu, mēģinājumus ietekmēt politiskos procesus, kā arī darbības, kas rada traucējumus transportam, energoapgādei un telekomunikācijām.

Sabotāžas riski un diplomātiskais aizsegs

MAD atzīmē, ka pēdējā laikā manāmi pieaugusi arī zemāka līmeņa aģentu iesaiste potenciālās sabotāžas darbībās, lai gan ziņojumā apzināti nav publicēti konkrēti salīdzinoši skaitļi, kas varētu palīdzēt pretiniekiem izdarīt secinājumus. Dienests norāda, ka Krievijas spiegošanas aktivitātēm aizsegu bieži nodrošina vēstniecības, pusvalstiskas organizācijas un noteiktas preses aģentūras.

Īpašas bažas izraisa arī Vācijas bruņoto spēku pārstāvju braucieni uz Krieviju un Baltkrieviju, kurus daudzi militārpersonas apmeklē, lai satiktos ar ģimenēm. Šādu braucienu laikā viņi bieži nonākot vietējo izlūkdienestu uzmanības lokā, kas ziņojumā raksturots kā riska faktors — tas padara militārpersonas neaizsargātas pret iespējamu šantāžu un spiedienu no attiecīgo valstu drošības dienestiem.

Ķīnas loma novērošanā

Ziņojumā minēts arī, ka daļu no novērošanas darbībām, kuras vērstas pret Vācijas militāro infrastruktūru — tostarp dronu lidojumiem un ielaušanās gadījumiem Bundesvēra objektos —, iespējams saistīt ar Ķīnas izlūkošanas struktūrām. MAD norāda, ka Ķīnas dienesti savu mērķu sasniegšanai izmanto arī ķīniešu diasporu ārvalstīs.