Vācijas jaunuzņēmums NeuralSat piesaista 2,9 miljonus eiro kosmosa datu tīkla izveidei
Vircburgas kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmums NeuralSat ieguvis 2,9 miljonus eiro pirmsiesākuma (pre-Seed) finansējumā satelītu datu pārraides un skaitļošanas tīkla izstrādei. Pirmo demonstrācijas mezglu plānots nogādāt orbītā 2027. gada oktobrī.
Vācijas pilsētā Vircburgā bāzētais kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmums NeuralSat ir piesaistījis 2,9 miljonus eiro pirmsiesākuma (pre-Seed) finansējuma kārtā. Naudu paredzēts izmantot satelītu tīkla izstrādei, kas orbītā uzlabotu datu pārraidi un skaitļošanas iespējas. Tas ir svarīgi, jo satelītu skaits pieaug un esošā sakaru infrastruktūra var nespēt tikt līdzi datu apjomam.
Kārtu vadīja riska kapitāla fondi Capnamic Ventures un Bayern Kapital. Tajā piedalījās arī ZOHO.VC, Robin Capital, Brēmenes un Brēmerhāfenes attīstības banka BAB, KIEMIS Holding un Mission E Capital.
Problēma, ko uzņēmums vēlas risināt
Uzņēmuma izpilddirektors Mohds Bilāls norāda, ka lielākā daļa satelītu tiek palaisti bez iebūvētām tīklošanas spējām, tāpēc tie nevar sazināties cits ar citu un resursi starp kosmosa aparātiem reti tiek dalīti. Pēc Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) datiem, līdz 2030. gadam orbītā varētu atrasties aptuveni 100 000 satelītu, kas radīs papildu slodzi zemes staciju pieejamībai, pārraides jaudai un borta datu apstrādei.
NeuralSat plāno, ka satelītu operatori varēs izmantot kopīgu infrastruktūru, nevis aprīkot katru aparātu ar apjomīgu sakaru un skaitļošanas tehniku. Satelīti nosūtītu datus uz NeuralSat mezgliem, kur informāciju varētu apstrādāt, sakārtot pēc prioritātes un nodot pieejamām zemes stacijām. Tīklu projektē ar datu pārraides ātrumu līdz 50 gigabitiem sekundē, izmantojot optiskos un augstfrekvences radiosakaru savienojumus. Atšķirībā no uzņēmumiem, kas veido orbitālos datu centrus, NeuralSat koncentrējas uz esošo satelītu sistēmu datu apmaiņas un apstrādes uzlabošanu.
Plāni
Uzņēmums dibināts 2026. gadā Vircburgā. Tā dibinātāji ir Mohds Bilāls (izpilddirektors), Rišis Džaisvals (tehnoloģiju direktors) un Manohars Karnals (operatīvais direktors). Jaunais finansējums paredzēts 72 satelītu zvaigznāja izstrādei. Pirmo demonstrācijas mezglu plānots nogādāt orbītā 2027. gada oktobrī, bet pirmos darbināmos satelītus uzņēmums cer sākt izvietot 2028. gadā.
Tehnoloģiju varētu izmantot Zemes novērošanā, ārkārtas situāciju reaģēšanā, sakaros, izlūkošanā un aizsardzībā.
