Vācijas kanclera partijas smagā sakāve reģionālajās vēlēšanās raisa bažas arī par Baltiju
Vācijas ziemeļu federālajā zemē Mēklenburgā-Priekšpomerānijā notikušajās vēlēšanās kanclera Frīdriha Merca partija CDU cietusi lielāko sakāvi kopš 1949. gada, bet panākumus turpina gūt 'Alternatīva Vācijai' un kreisie spēki.

Vācijas ziemeļu federālajā zemē Mēklenburgā-Priekšpomerānijā notikušās vēlēšanas kļuvušas par smagu triecienu kancleram Frīdriham Mercam un viņa vadītajai partijai "Kristīgi demokrātiskā savienība" (CDU). Pats Merss vēlēšanu rezultātu publiski nosaucis par katastrofu.
Lielākā sakāve kopš 1949. gada
Saskaņā ar pieejamo informāciju, CDU šajās vēlēšanās piedzīvojusi savu vissmagāko zaudējumu kopš 1949. gada. Tas nozīmē, ka runa ir par vienu no nozīmīgākajiem CDU neveiksmju epizodēm partijas vēsturē, jo tik krasu popularitātes kritumu tā nav piedzīvojusi vairāku desmitgažu garumā.
AfD un kreisie spēki turpina augt
Vienlaikus, kamēr CDU pozīcijas vājinās, sava triumfālā gājiena turpinājumu piedzīvo nacionālistiskā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), kā arī krietni kreisāki politiskie spēki. Abu šo politisko virzienu, kas pārstāv pretējus vēlētāju noskaņojuma polus, vienlaicīgais pieaugums liecina par turpinošos politiskās ainas polarizāciju Vācijā, kur tradicionālās centriskās partijas zaudē atbalstu.
Iespējamā ietekme ārpus Vācijas
Pēc speciālista vērtējuma, šāds vēlēšanu iznākums var radīt izaicinājumus ne tikai pašai Vācijai, bet potenciāli arī Baltijas valstīm. Precīzāki šīs iespējamās ietekmes mehānismi pagaidām nav sīkāk atklāti, taču fakts, ka vērtējums tiek attiecināts arī uz Baltijas reģionu, liecina par to, ka iekšpolitiskās pārmaiņas Vācijā tiek uztvertas kā tādas, kam var būt plašāka nozīme Eiropas drošības un politikas kontekstā.

