Vācijas politiķis atkāpjas no amata pēc strīda par surogātmātes izmantošanu
Vācijas konservatīvās partijas CDU politiķis Jenss Špāns atkāpies no parlamentārās grupas vadītāja amata pēc apsūdzībām liekulībā, jo viņš un viņa vīrs izmantojuši surogātmāti ASV, lai iegūtu bērnu, lai gan Vācijā surogātija ir aizliegta un Špāns pats iepriekš atbalstījis šo aizliegumu.
Vācijas centriski labējais politiķis Jenss Špāns piektdien paziņoja par atkāpšanos no parlamentārās grupas vadītāja amata valdošajā koalīcijā. Lēmums pieņemts pēc tam, kad izcēlies skandāls par viņa izmantoto surogātmāti ASV, lai iegūtu bērnu. Surogātija Vācijā ir aizliegta — šo politiku atbalsta arī viņa partija CDU, un pats Špāns to savulaik atbalstījis. Tomēr bērna audzināšana, kas dzimis surogātmātei ārzemēs, nav nelikumīga.
Sestdien izplatītajā paziņojumā Špāns norādīja: "Esmu sapratis, ka mana personīgā laime — ģimenes dibināšana kopā ar manu vīru un kļūšana par tēvu — nav savienojama ar manu politisko amatu." Kanclers Frīdrihs Mercs, kurš vada CDU, nosauca Špāna lēmumu par "pareizu" un "neizbējamu". "Uzticamība ir augstākā vērtība politikā," viņš rakstīja sociālajos tīklos, solot sākt pēcteča iecelšanas procesu.
46 gadus vecais Špāns šīs nedēļas sākumā atklāja, ka viņš un viņa vīrs Daniels Funke kļuvuši par vecākiem, un viņu izmantotā surogātmāte ārzemēs izraisīja kritiku no vairāku partiju, tostarp viņa paša, politiķu puses. Paziņojot par atkāpšanos, Špāns rakstīja: "Līdzsvara akts starp manu privāto lēmumu radīt bērnu ar surogācijas palīdzību un saprotamajām cerībām, kas tiek liktas uz mani kā mūsu parlamentārās grupas priekšsēdētāju, ir kļuvis lielāks, nekā es gaidīju." Viņš arī minēja pieaugošo nežēlību publiskajā diskursā, kas licis viņam aizdomāties.
Vācijas mediji vēsta, ka Aleksandrs Hofmanis, Kristīgi sociālās savienības parlamentārās grupas vadītājs, pagaidām pildīs Špāna pienākumus līdz pēcteča izraudzīšanai. Hofmanis sacīja: "Jensa Špāna lēmums ir pelnījis vislielāko cieņu."
Saskaņā ar 1990. gada Embriju aizsardzības likumu surogātija Vācijā ir sodāma ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai naudas sodu. Daudziem vācu pāriem, gan viendzimuma, gan dažādu dzimumu, surogātija ārzemēs ir kļuvusi par svarīgu iespēju. Vēl šā gada februārī Špāna partija parakstīja rezolūciju, apstiprinot savu atbalstu aizliegumam šai praksei Vācijā, lai nepieļautu "komerciālu vai neitrālu modeļu" rašanos.
Špāna kritiķi norādījuši, ka 2020. gadā, būdams veselības ministrs, viņš noraidīja liberālās FDP aicinājumus mīkstināt surogātijas aizliegumu Vācijā. 2015. gadā viņš rakstīja: "Kā gejs un kristietis man personīgi ir ļoti grūti sasildīties par ideju par īrētu dzemdi." Pirms Špāna atkāpšanās Daniels Pēterss, vadošais CDU politiķis Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, sacīja tabloīdam Bild, ka Špāna nostāja vairs neesot ilgtspējīga un viņam jāatkāpjas.
Arī citas ES valstis, tostarp Francija, Spānija un Itālija, aizliedz surogātiju. Francijas Augstākā tiesa šomēnes nolēma, ka bērni, kas dzimuši surogātmātei ārzemēs, ir juridiski jāatzīst par iecerēto vecāku bērniem. Savukārt Itālija 2024. gadā padarīja par nelikumīgu itāļiem radīt bērnu ārzemēs ar surogātijas palīdzību, kas ir Džordžas Meloni labējās valdības politikas rezultāts.
