Vācijas reģionālās vēlēšanas apliecina Eiropas politiskās polarizācijas turpināšanos

Vēlēšanu rezultāti apstiprina tendenci

Tikai dažas nedēļas pēc tam, kad galēji labējā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) Saksijas-Anhaltes federālās zemes vēlēšanās ieguva visvairāk balsu, līdzīgu attīstību liecina arī vēlēšanu rezultāti Meklenburgā-Priekšpomerānijā. Šie divi secīgie notikumi tiek vērtēti kā apliecinājums tam, ka Vācija nonāk tajā pašā hiperpolitiskās polarizācijas ciklā, kas jau vairākus gadus vērojams lielākajā daļā Eiropas valstu.

Plašāks konteksts

AfD panākumi abās federālajās zemēs iezīmē pakāpenisku politiskā spektra maiņu Vācijā, kur tradicionāli dominējošās centriskās partijas saskaras ar arvien lielāku konkurenci no galējiem politiskā spektra flangiem. Šāda tendence nav unikāla Vācijai — līdzīgi procesi pēdējos gados novēroti vairākās Eiropas valstīs, kur vēlētāju atbalsts arvien vairāk pārvirzās prom no tradicionālajām, mērenajām politiskajām partijām.

Notikumu secība rada jautājumu, vai Eiropa kopumā virzās uz tā saucamo "postliberālo ēru" — periodu, kurā liberālās demokrātijas tradicionālās normas un institūcijas saskaras ar pieaugošu spiedienu no populistiskiem un radikāliem politiskiem spēkiem. Vācijas gadījums ir nozīmīgs, jo valsts vēsturiski tikusi uzskatīta par vienu no Eiropas politiskās stabilitātes stūrakmeņiem.

Abu federālo zemju vēlēšanu rezultāti tiks vērtēti kā rādītājs plašākām tendencēm, kas var ietekmēt Vācijas politisko ainavu nākamajās valsts mēroga vēlēšanās.