Vācijas tiesa: būvētājs bez zemes īpašumtiesībām atlīdzību par uzcelto māju nesaņem
Minhenes Augstākā zemes tiesa noraidīja būvētājas prasību atlīdzināt zemes vērtības pieaugumu pēc mājas celtniecības uz svešas zemes. Tiesa secināja, ka viņa nebija tiesīga zemes valdītāja, tāpēc atlīdzības tiesību nav.

Vācijā, Minhenes Augstākā zemes tiesa (OLG) 2021. gada 16. martā izskatīja strīdu starp būvētāju uzņēmumu un zemes gabala īpašnieci. Tiesa nolēma, ka būvētāja, kas uzcēlusi ēku uz zemes, kura viņai nepiederēja, nevar prasīt atlīdzību par zemes vērtības pieaugumu. Spriedums ir svarīgs ikvienam, kas būvē uz svešas zemes, cerot to vēlāk nopirkt. Par lietu 2026. gada 6. novembrī ziņoja lauksaimniecības portāls agrarheute.
Strīda būtība
Būvētāja uzcēla māju uz zemes gabala, kas piederēja atbildētājai. Īpašniece būvdarbus atļāva tikai ar nosacījumu, ka tiks noslēgts notariāls zemes pirkuma līgums. Pirms tam viņa pret celtniecību iebilda. Būvētāja vērsās tiesā un prasīja atlīdzināt zemes vērtības pieaugumu, ko radījusi celtniecība.
Pirmās instances tiesa piesprieda būvētājai 519 409,67 eiro ar procentiem. Tā bauda bagātināšanos: būvdarbu vērtību novērtēja uz 1 026 000 eiro, bet no tās atskaitīja atbildētājas pretprasījumus par defektiem un neiegūtiem īres ienākumiem, kas tika pierādīti 506 590,33 eiro apmērā. Abas puses pārsūdzēja spriedumu.
Apelācijas tiesas lēmums
Augstākā zemes tiesa atzina atbildētājas apelāciju par pamatotu. Tiesa, pamatojoties uz liecībām, secināja, ka būvētāja bija vislabākajā gadījumā netiesīga zemes valdītāja. Liecinieks, uzņēmuma darbinieks, atcerējās atbildētājas faksu, kurā būvētāja tika aicināta vispirms nopirkt zemi un tikai tad to apbūvēt. Arī atļaujas formulējums liecina, ka iepriekš piekrišanas nebija.
Tiesa norādīja, ka Vācijas Federālās augstākās tiesas (Bundesgerichtshof) judikatūra atlīdzību piešķir tiem, kuri bija tiesīgi valdītāji un cerēja uz nākotnes īpašumtiesībām. Atlīdzība iespējama arī tad, ja abas puses kopīgi cerējušas, ka vērtības pieaugums nonāks būvētājam. Šajā lietā neviens no šiem nosacījumiem nav izpildīts, tāpēc būvētāja atlīdzību nesaņem. Tā kā pat teorētiska prasība būtu dzēsta ar atbildētājas ieskaitu, būvētājas apelācija tika noraidīta.


