Vācijas vēstnieks: īstas miera sarunas ar Krieviju vēl nav sākušās, jo Maskava miera nevēlas

Vācijas vēstnieks Ukrainā Boriss Ruge uzskata, ka Krievijas pilnā mēroga karā pret Ukrainu līdz šim nav sākušās patiesas miera sarunas, jo miera nevēlas tieši Krievijas puse. To viņš teica intervijā Ukrainas izdevumam “Eiropas patiesība” (Jevropejska pravda).

Prasības kā kapitulācija

Ruge norādīja, ka pēdējos četrarpus gadus Krievija nevienā brīdī nav sarunājusies nopietni. Pēc viņa teiktā, Maskava vienmēr turējusies pie savām pamatprasībām, kas būtībā nozīmētu Ukrainas kapitulāciju, un tās nevar uzskatīt par sarunām. Vēstnieks piebilda, ka vēl būs redzams, kāds būs sarunu formāts.

Uzbrukumi paralēli runām par dialogu

Kā Krievijas nevēlēšanos virzīties uz mieru diplomāts minēja arī ballistisko apšaudi Kijivai naktī uz 22. oktobri. Viņš atzīmēja, ka Krievija izplūdušā veidā runā par gatavību dialogam un tikšanās reizēm, bet vienlaikus uzbrūk Ukrainai ar droniem un ballistiskajām raķetēm, nogalina civiliedzīvotājus un trieciena civilos objektus. Ruge jautāja, vai šāda rīcība piestāv tam, kurš vēlas mieru.

Ukrainas piedāvājumi

Vēstnieks uzskata, ka kopš 2025. gada sākuma Ukraina ir mainījusi nostāju miera procesā. Viņš atgādināja, ka prezidents Volodimirs Zelenskis ir paudis gatavību pamieram, un tika izskatītas dažādas idejas: pilns pamiers, jūras, graudu un enerģētikas pamiers un citi veidi. Pēc Ruges teiktā, Krievija noraidīja katru no šiem priekšlikumiem, un tas skaidri parāda tās nostāju.

Meklē pārstāvi no Eiropas

Britu laikraksts The Telegraph 22. oktobrī vēstīja, ka Eiropā tiek atlasīti iespējamie sarunvedēji dialogam ar Krieviju par kara izbeigšanu; pašlaik apspriež piecus kandidātus. Izdevums Politico norādīja, ka jautājums par Eiropas pārstāvi šonedēļ kļuvis īpaši aktuāls pēc tam, kad ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs apmeklēja Krieviju.