Vai Berlīnes filharmoniķi tiešām ir pasaulē labākais orķestris?

Berlīnes filharmoniskais orķestris šovakar un rīt uzstājas Londonas Proms festivālā, tikai dažas dienas pēc iespaidīga Edinburgas starptautiskā festivāla noslēguma koncerta — orķestra pirmās vizītes Skotijā vairāk nekā 20 gadu laikā. Ar galveno diriģentu Kirilu Petrenko orķestris regulāri viesojas Proms, un to koncerti Karaliskajā Albert hallē tiek uzskatīti par sezonas kulminācijām. Šovakar programmā Čaikovska Ceturtā simfonija un Elgara "Enigma variācijas", bet rīt — Bēthovena Vijoļkoncerts kopā ar Skrjabina Trešo simfoniju.

Strīdīga vēsture

Orķestris, kas dibināts 1882. gadā, 1933. gadā kļuva par nacistu atbalstīto Reihsorķestri. Tā četri ebreju izcelsmes mūziķi, tostarp koncertmeistars Šimons Goldbergs, tika spiesti doties trimdā. Orķestra priekšnesumi tika izmantoti propagandas nolūkos — radio pārraidēs, filmās, 1936. gada Olimpisko spēļu atklāšanā un Nirnbergas mītiņos. Tā laika diriģents Vilhelms Furtvenglers publiski kritizēja nacistu režīmu, taču orķestris kopumā kalpoja vācu kultūras pārākuma mītam.

Pēckara pārvērtības

Pēc kara diriģents Herberts fon Karajans radīja orķestrim jaunu, no nacisma tēla atbrīvotu identitāti, padarot to par Rietumberlīnes brīvības simbolu. Tam līdzi nāca arhitektoniska simbolika — Hansa Šarūna projektētā Filharmonijas koncertzāle netālu no Berlīnes mūra. Karajans izmantoja tehnoloģijas, lai orķestris kļūtu par ierakstu un pārraižu pionieri, un šodien tā Digitālā koncertzāle joprojām uzskatāma par paraugu straumēšanas jomā.

Kas padara orķestri izcilu

Repertuāra ziņā Berlīnes filharmoniķi nav novatoriski — nākamajā sezonā dominēs Mālera skaņdarbi, un daudzveidības ziņā orķestris atpaliek: tikai viena diriģente, Elima Čana, un dažas komponistes gada laikā. Tomēr rakstā uzsvērts, ka orķestra izcilību veido spēja apvienot individuālus, izcilus mūziķus vienotā, precīzā un aizrautīgā skanējumā, ko lielā mērā nodrošina Petrenko detalizētā, rūpīgi iestudētā pieeja.