Vai CIP vadītāja “slepenais” brauciens uz Maskavu bija apzināta signāla sūtīšana?

Vācu medijs “Bild” vērš uzmanību uz to, ka ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Ratklifa vizīte Maskavā, kas tika pasniegta kā slepena operācija, patiesībā varēja nebūt tik slēpta, kā sākotnēji šķitis. Analītiķu ieskatā pats brauciena organizēšanas veids liek apšaubīt, cik lielā mērā Vašingtona centusies to noturēt noslēpumā.

Neparastā lidojuma izvēle

Viena no galvenajām detaļām, kas raisījusi jautājumus, ir Ratklifa izmantotā lidmašīna. Vizītei tika izmantots militārais transporta lidaparāts C-17 Globemaster – liels lidmašīnas tips, kura lidojumus var izsekot, izmantojot publiski pieejamus lidojumu izsekošanas datus. Ja mērķis būtu bijis panākt pilnīgu slepenību, ASV varēja izvēlēties mazāku biznesa klases lidmašīnu, kuras kustību ir grūtāk konstatēt.

Šo viedokli apstiprinājis arī bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons, kurš žurnālistiem norādījis, ka šāda veida braucieniem parasti izmanto tieši mazas biznesa lidmašīnas, nevis lielus militāros transportlīdzekļus.

Iespējamais politiskais vēstījums

Šo apstākļu dēļ daži analītiķi pieļauj, ka informācijas nonākšana publiskajā telpā nebija nejaušība. Pastāv viedoklis, ka ziņas par Ratklifa vizīti varēja noplūst tieši no Baltā nama un būt daļa no pārdomāta politiska signāla.

Šāda signāla adresāti varētu būt ne tikai Krievijas varas iestādes, bet arī Eiropas sabiedrotās valstis. Vizīte varētu kalpot kā atgādinājums Eiropai par ASV rīcībā esošajām izlūkošanas un citām spējām, vienlaikus demonstrējot, ka ASV augstākā līmeņa amatpersonas spēj sasniegt Maskavu pat laikā, kad Krievijas un Rietumu attiecības joprojām ir stipri saspringtas.