Vai datu centrus tiešām varētu dzesēt ar cilvēku urīnu?
Dzērienu zīmoles Liquid Death jokainā reklāma ar bijušo NFL zvaigzni Džeisonu Kelsi ierosina dzesēt AI datu centrus ar urīnu, un aiz šī joka slēpjas reāla, jau izmantota tehnoloģija — pārstrādāts ūdens. Eksperti skaidro, ka tieši urīnu izmantot nevar, taču attīrīts notekūdens jau šobrīd palīdz mazināt datu centru milzīgo ūdens patēriņu.
Dzērienu zīmols Liquid Death kopā ar bijušo Filadelfijas ērgļu spēlētāju Džeisonu Kelsi izlaidis satīrisku reklāmu, kurā aicināts urinēt uz datu centriem, lai palīdzētu tos dzesēt un mazinātu mākslīgā intelekta radīto ūdens patēriņu. Lai gan reklāma ir domāta kā joks, tā netīši pieskaras reālai nozares praksei — pārstrādāta ūdens izmantošanai dzesēšanai.
AI datu centriem nepieciešami milzīgi ūdens daudzumi, lai serveri nepārkarstu. Ekolab pārstāvis Maikls Obradovičs skaidro, ka daļa no šī ūdens jau tagad tiek aizstāta ar alternatīviem avotiem, tostarp pārstrādātu ūdeni, kas iegūts, attīrot notekūdeņus un kanalizācijas ūdeni, kurā ietilpst arī cilvēku urīns.
Eksperti gan uzsver, ka tiešu urīnu izmantot nevarētu — tas satur sāļus, urīnvielu, baktērijas un citas vielas, kas radītu minerālu nogulsnes un prasītu pastāvīgu iekārtu tīrīšanu, īpaši izmantojot iztvaikošanas dzesēšanas metodi.
Attīrīšanas tehnoloģijas
Ūdens attīrīšanas iekārtas izmanto membrānu bioreaktorus, apgrieztās osmozes procesus un ultravioleto gaismu, lai notekūdeni padarītu piemērotu rūpnieciskai lietošanai, dažkārt pat dzeramam ūdenim. Inženierfirmas CDM Smith speciāliste Greta Zornesa norāda, ka pārstrādāta ūdens izmantošana dzesēšanā nozarēs pastāv jau desmitgadēm, taču pēdējā laikā strauji pieaugusi tā izmantošana tieši datu centros.
Problēma ir infrastruktūra — pārstrādātu ūdeni var izmantot tikai tad, ja tuvumā ir pietiekami liela notekūdeņu attīrīšanas stacija. Laudonas apgabalā Virdžīnijā, kur atrodas vairāk nekā 250 datu centru, pārstrādāts ūdens sedz tikai 43% no dienas patēriņa, pārējais nāk no dzeramā ūdens krājumiem.
Meta plāno ieguldīt vismaz 270 miljonus dolāru notekūdeņu infrastruktūras projektos, savukārt nozares pārstāvji atbalsta likumdošanas iniciatīvas, tostarp 30% nodokļu atlaidi infrastruktūras attīstībai. Aptaujas liecina, ka aptuveni septiņi no desmit amerikāņiem iebilst pret datu centru izvietošanu savā apkārtnē, tāpēc ūdens patēriņa jautājums kļuvis par plašāku sabiedrības rūpi.
