Vai Visums nav tik viendabīgs, kā domā zinātnieki?

Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, varētu satricināt vienu no modernās kosmoloģijas pamatprincipiem. Zinātnieki ir atraduši pierādījumus, ka Visums lielākajos novērojamos mērogos neuzvedas vienādi visos virzienos.

Pētījuma vadošais autors Frančesko Siloss Labīni no Enriko Fermi pētniecības centra Itālijā skaidro: "Mēs atklājām milzīgu pavedienu un sienu tīklu, kas veidots no galaktikām, kuras paliek sakārtotas un savstarpēji savienotas miljardiem gaismas gadu garumā."

Ja Visums patiešām kļūtu viendabīgs lielākajos mērogos, tad, aplūkojot arvien lielākus apgabalus, galaktiku karte kļūtu arvien izplūdušāka, līdz tā atgādinātu viendabīgu fonu. Tomēr Siloss un viņa kolēģis Marko Galopo atklāja pretējo — kosmiskā struktūra nepazūd, bet gan turpina parādīt saskaņotus modeļus pat mērogos, kuros pēc standarta modeļa tiem vajadzētu būt nenosakāmiem.

Pētnieki uzsver, ka tas nenozīmē, ka Visumam ir viena noteikta ass vai virziens. "Mēs neapgalvojam, ka visam Visumam ir viens vēlamais virziens, it kā būtu kosmiska bulta. Mūsu atklājums ir daudz smalkāks," saka Siloss. Komanda atklāja, ka galaktiku izvietojumā pastāv saskaņoti modeļi, kas saglabājas ārkārtīgi lielos attālumos. Paplašinot novērošanas lauku, nevis tuvojas viendabīgumam, bet parādās jaunas saskaņotas struktūras.

Šis pētījums ir vairāk nekā divdesmit gadu darba kulminācija. Zinātnieki izmantoja gandrīz 47 miljonu galaktiku novērojumus no Dark Energy Spectroscopic Instrument (DESI), kas sniedz datus par aptuveni 11 miljardu gadu kosmisko vēsturi. Viņi izstrādāja jaunu statistisku metodi, lai noteiktu, vai miljoniem galaktiku pāru orientācijā saglabājas saskaņoti modeļi pat mērogos, kas tuvojas vienam gigaparsekam — apmēram 3,26 miljardiem gaismas gadu.

Ja turpmākie novērojumi apstiprinās šos rezultātus, kosmologiem var nākties pārskatīt izpratni par to, kā veidojas viendabīgums lielos mērogos, un vai pašreizējie tumšās matērijas, gravitācijas un struktūru veidošanās modeļi pilnībā apraksta Visuma attīstību. Tomēr pirms runāt par zinātnisku revolūciju, atklājumiem jābūt neatkarīgi atkārtotiem ar lielākiem datu kopumiem un citām metodēm.

"Galu galā jautājums nav par to, vai mūsu raksts ir pareizs vai nepareizs," saka Siloss. "Jautājums ir par to, vai daba mums stāsta kaut ko jaunu par Visumu lielākajos mērogos. Ja turpmākie pētījumi apstiprinās mūsu atklājumus, tie norādīs uz pilnīgāku kosmiskās struktūras izpratni. Ja nē, mēs būsim uzzinājuši kaut ko tikpat vērtīgu par savu metožu ierobežojumiem. Jebkurā gadījumā zinātne būs guvusi progresu."