Valcēniete pēc asins vēža diagnozes: ārstēšanās, remisija un jauns skatījums uz darbu
68 gadus vecā valcēniete Ināra Lazdiņa, ilggadēja grāmatvede, pastāstīja par asins vēža trešās stadijas diagnozes noteikšanu un ārstēšanu. Viņa aicina neatlikt vizīti pie ārsta, ja rodas aizdomas par veselības problēmām.
Valcēniete Ināra Lazdiņa, 68 gadus veca ilggadēja grāmatvede un finansiste, reģionālajam medijam “Ziemeļlatvija” pastāstīja par cīņu ar asins vēzi. Slimība tika atklāta pirms aptuveni divarpus gadiem, un diagnoze bija vēzis trešajā stadijā. Pēc ārstēšanās ārsti konstatējuši pilnīgu remisiju, kas nozīmē, ka vēzis ir apturēts. Sieviete atklāti runā par savu pieredzi, cerot, ka tas palīdzēs citiem nezaudēt cerību un laikus vērsties pie ārsta.
Diagnoze nāca ar kavēšanos
Viss sākās pēc atpūtas Pērnavā, kad Ināra pamanīja nelielu bumbuli kakla labajā pusē. Tas nesāpēja, taču nepazuda. Ģimenes ārsta un onkoloģes Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcā nozīmētās analīzes neko aizdomīgu neuzrādīja. Uz hematologa (ārsta, kas specializējas asins un asinsrades sistēmas slimībās) vizīti nācās gaidīt no maija līdz septembrim. Šajā laikā viņa kopā ar vīru apmeklēja arī ārstus Rīgā, un tika veikta datortomogrāfija. Biopsija tika veikta novembrī, un nākamajā dienā ārsti paziņoja diagnozi. Ināra stāsta, ka īpašu simptomu viņai nebija, un visu šo laiku viņa turpināja strādāt.
Ārstēšanās
Ķīmijterapija sākās februārī. Pēc pirmā kursa viņa smagi saslima ar infekciju un nonāca Valmieras slimnīcā. Pēc izrakstīšanas sāka izkrist mati, ko viņa pārdzīvoja smagāk nekā pašu diagnozi. Kopumā viņa pārcietusi 36 ķīmijas kursus, un, pēc viņas teiktā, daudz kustēšanās palīdzējusi tos labāk panest.
Dzīve pēc slimības
Tagad Ināra mazāk laika velta darbam, taču joprojām vada Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību “Ziemeļvidzeme”. Viņa ierobežo saldumus un sāli, vairāk uzmanības pievērš uzturam, kopj puķu dārzu un skaldīja malku. Kā blakusparādību viņa min bieži sāpošas kājas, un ilgi fiziski strādāt vairs nevar.
