Valdība apstiprina Arhitektūras likumprojektu: cīņa pret lētiem angāriem un pašpasludinātiem arhitektiem

Šīs nedēļas sākumā valdība devusi zaļo gaismu jaunam Arhitektūras likumprojektam, kas var būtiski mainīt spēku sadalījumu Latvijas būvniecības nozarē. Dokuments tapis kā atbilde uz gadiem ilgušām diskusijām par būvniecības kvalitāti un arhitektu lomu projektu tapšanā.

Divi pretēji viedokļi

Arhitektu vidē likumprojekts tiek uztverts kā svarīgs solis pretī kvalitatīvākai pilsētvidei — cerība, ka beidzot izdosies ierobežot bezgaumīgu, steigā tapušu būvniecību un zemas kvalitātes rūpnieciska rakstura ēkas jeb angārus, kas pēdējos gados ir kļuvuši par redzamu problēmu daudzviet Latvijā.

Turpretī nekustamā īpašuma attīstītāji pauž bažas, ka jaunais regulējums nozarei uzlikts kā papildu administratīvais slogs. Viņuprāt, jaunās prasības var novilcināt projektu saskaņošanu un sadārdzināt būvniecību, kas galarezultātā varētu bremzēt visas nozares attīstību un ietekmēt mājokļu un komerctelpu pieejamību.

Vienojošais punkts — cīņa ar "pašpasludinātiem arhitektiem"

Lai gan pozīcijas par likumprojektu kopumā atšķiras, gan arhitekti, gan attīstītāji ir vienisprātis vismaz vienā jautājumā — nepieciešams stingrāk regulēt to personu darbību, kuras sevi dēvē par arhitektiem, lai gan tām nav attiecīgas kvalifikācijas vai sertifikācijas. Šo tā saukto pašpasludināto arhitektu tirgus daļa nozarē tiek lēsta ar summu, kurā ir deviņas nulles — proti, runa ir par ievērojamu naudas apjomu, kas šobrīd aprit ārpus profesionālās uzraudzības sistēmas.

Likumprojekts tagad dosies tālāk likumdošanas procesā, kur tam vēl paredzamas diskusijas un, iespējams, izmaiņas, pirms tas var stāties spēkā un reāli sākt ietekmēt to, kā Latvijā tiek plānotas un būvētas ēkas — sākot no vēsturiskā jūgendstila mantojuma saglabāšanas līdz jaunbūvju kvalitātes standartiem.