Valkas ES fondu lietā spēkā stājies pirmais spriedums: sidra darītavas īpašnieks atzinis vainu

Valkas novadā notikušās Eiropas Savienības (ES) fondu naudas izkrāpšanas lietā spēkā stājies pirmais notiesājošais spriedums. Vainu krāpšanas atbalstīšanā atzinis SIA “Mūrbūdu sidra darītava” īpašnieks Krišjānis Zintis Putniņš. Ar viņu noslēgta vienošanās par sodu, ko apstiprināja tiesa, par to aizvadītajā svētdienā ziņoja LTV raidījums “De facto”.

Par krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu Putniņam noteikta probācijas uzraudzība uz trim gadiem. No viņa uzņēmuma piedzīti 31 200 eiro, kas atbilst 40 minimālajām darba algām, un uzņēmumam uz diviem gadiem liegts pretendēt uz ES fondu līdzekļiem.

Uzņēmēja komentārs

Pirmdien Putniņš atteicās komentēt spriedumu. Viņš teica, ka uzņēmums darbu nav pārtraucis, nekas nav mainījies un sidra realizācijas apjomi nav samazinājušies. Turpmāk viņš esot nolēmis nesaistīties ar šādiem pašvaldības projektiem. Viņš nebija noskatījies arī video ar Valkas novada domes priekšsēdētāja interviju.

Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) intervijā “De facto” stāstīja, ka Putniņš viņam teicis – vienošanos pieņēmis, jo sapratis, ka vairākus gadus tiesājoties izmaksas būtu lielākas. Krauklis uzskata, ka uzņēmēja vainas nav, un norādīja, ka pats ar spriedumu nav iepazinies. Viņš apgalvoja arī, ka Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) viņam speciālu kontaktu nav, taču apliecināja, ka padomu meklējis pie toreizējā aģentūras vadītāja vietnieka Mārtiņa Brenča, kurš tagad ir Saeimas deputāts no “Apvienotā saraksta”. Spriedumā gan minēts, ka Krauklis apņēmies ar šiem kontaktiem atrisināt projekta problēmas.

Kas ir lietas pamatā

Putniņa lieta izdalīta no sākotnējās, kurā apsūdzības uzrādītas Kraukļim, bijušajam Ērģemes un Kārķu pagasta pārvaldes vadītājam Pēterim Pētersonam un pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājas vietniecei Guntai Smanei. Šo lietu gatavo nodošanai tiesai. Krauklis apsūdzību neatzīst.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru uzskata, ka no 2020. gada jūlija līdz 2023. gada oktobrim tika ar viltu iegūti 693 520 eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta. Pēc izmeklētāju domām, projektā slepeni favorizēja konkrētu uzņēmumu, kura vajadzībām uzcēla ražošanas ēku zemes gabalā, kas neatbilda degradētas teritorijas statusam.