Valsts izmaksā uzturlīdzekļus gandrīz katram desmitajam bērnam Latvijā, Somijā un Zviedrijā

Latvijā, Somijā un Zviedrijā valsts uzturlīdzekļus vecāka vietā izmaksā nedaudz mazāk nekā 10% no kopējā nepilngadīgo bērnu skaita. Tā intervijā portālam “nra.lv” žurnālistei Kristīnei Kravcovai pastāstīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis. Fonds ir valsts mehānisms, kas nodrošina bērniem uzturlīdzekļus gadījumos, kad tos nemaksā otrs vecāks. Rādītājs rāda, ka nemaksāšanas problēmas mērogs ir līdzīgs visās trijās valstīs, lai gan Somijā un Zviedrijā ekonomiskās labklājības līmenis ir augstāks nekā Latvijā.

Salīdzinājums ar citām valstīm

Fonda administrācija, lai izvērtētu situāciju Latvijā, to salīdzināja ar valstīm, kur darbojas līdzīgi atbalsta mehānismi. Fonds Latvijā izveidots 2004. gadā, un sākotnēji valsts uzturlīdzekļus varēja saņemt tikai ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu. No 2017. gada vecāks var vērsties fonda administrācijā arī bez tiesas nolēmuma. Pēc šīm izmaiņām administrācija sāka pētīt citu valstu pieredzi, īpaši Somijā un Zviedrijā, kur vecāki uzturlīdzekļus var saņemt bez sarežģītas tiesvedības.

Līcītis uzsvēra, ka valstu salīdzinājumā svarīgi ir nevis izmaksāto summu apmērs, bet gan tas, kāda daļa no visiem nepilngadīgajiem bērniem saņem valsts atbalstu. Pēc jaunākās informācijas šī daļa visās trijās valstīs ir nedaudz zem 10%.

Atgūtie līdzekļi

Līdzīga aina vērojama arī parādnieku atmaksāto līdzekļu īpatsvarā. Somijā un Zviedrijā no izmaksātās summas izdodas atgūt aptuveni 30%, bet Latvijā gadā tiek atgūti aptuveni 25–30% no uzturlīdzekļos izmaksātajiem līdzekļiem. Fonda administrācijas direktors secināja, ka arī šajā rādītājā Latvija ir diezgan tuvu abām Ziemeļvalstīm.