Valsts kontrole: bērnu veselības aprūpe Latvijā ir prioritāte tikai uz papīra
Valsts kontroles revīzija rāda, ka Latvijā bērnu ambulatorā veselības aprūpe reģionos joprojām ir grūti pieejama: rindas ir garas, ģimenes daļu izdevumu sedz pašas, bet finansējuma sadale ir neelastīga. Veselības ministrijai iesniegti 15 ieteikumi, taču tiem, visticamāk, trūks naudas.
Latvijā bērnu un grūtnieču veselības aprūpe likumos un valdības 2025. gada novembrī pieņemtajā plānā “Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam” ir noteikta kā prioritāte, taču praksē ģimenes ar bērniem reģionos joprojām saskaras ar garām rindām un ierobežotu pieejamību. Uz to norāda Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Bērnu veselības aprūpe – loterija pēc dzīvesvietas”, kā arī “Latvijas Avīzes” un reģionālo laikrakstu apkopotie materiāli. Žurnāliste Māra Libeka secina, ka nākamgad izmaiņas nav gaidāmas.
Ko konstatējusi Valsts kontrole
- gadā ģimenes par bērnu veselības aprūpi no savas kabatas samaksājušas ap 14,5 miljoniem eiro, bet no valsts budžeta šim mērķim izlietoti 93 miljoni eiro. Lielākā daļa valsts naudas, 33 miljoni eiro, tiek tērēta bērnu zobārstniecībai; liels pieprasījums ir arī pēc oftalmoloģijas un fizioterapijas pakalpojumiem.
Valsts kontrole Veselības ministrijai ir iesniegusi 15 ieteikumus, lai uzlabotu profilaktiskās pārbaudes un pakalpojumu pieejamību reģionos. Ministrija vēl nav aprēķinājusi, cik papildu līdzekļu 2027. gadā vajadzēs, bet ir apsolījusi regulāri atskaitīties par ieteikumu ieviešanu.
Rindas pie zobārstiem un acu ārstiem
Jelgavas novadā maksas vizīte pie bērnu zobārsta jāgaida trīs nedēļas, bet valsts apmaksātajām vizītēm šā gada kvotas jau beigušās. Bauskas slimnīcā rinda pie acu ārsta valsts apmaksātai vizītei esot aptuveni gads.
Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas prezidente Aiga Švede norāda, ka valstī strādā 233 sertificēti oftalmologi un 219 optometristi, un uzskata, ka kvotu sistēma liek oftalmologiem pieņemt pēc iespējas vairāk pacientu. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, obligātajās redzes pārbaudēs 13–24 mēnešu vecumā piedalās ne vairāk kā 50 % bērnu, bet trīs un sešu–septiņu gadu vecumā – mazāk par 20 %. Valsts kontrole iesaka plašāk iesaistīt optometristus.
Finansējuma sadales problēmas
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības pārstāve Marika Jermaševiča skaidro, ka bērnu programmu kvotas daļēji izveidotas, samazinot pieaugušo programmas, piemēram, pieaugušo neiroloģijā par aptuveni 900 epizodēm. Atlikušo bērnu neiroloģijas finansējumu nedrīkst pārvirzīt citur, kur naudas trūkst.
Valsts kontroles pārbaudē “rindapiearsta.lv” vairumā zvanīto reģionu iestāžu bērniem pakalpojumus nesniedz, lai gan vietnē tie norādīti.
