Valsts kontrole: bērnu veselības aprūpē, siltumapgādē un pašvaldību īpašumos joprojām nopietnas problēmas
Valsts kontrole reģionālo mediju dienā prezentēja trīs apjomīgu revīziju secinājumus — par bērnu ambulatoro veselības aprūpi, siltumapgādes modernizāciju un pašvaldību nekustamo īpašumu pārvaldību, atklājot vairākas sistēmiskas nepilnības. Revīzijās iesaistīta arī Jelgava kā piemērs.
Valsts kontrole (VK) nedēļas nogalē rīkoja Reģionālo mediju dienu, kurā padomes locekļi iepazīstināja žurnālistus, tostarp "Zemgales Ziņu" pārstāvjus, ar trīs nesen pabeigtu revīziju rezultātiem. Pasākumu atklāja valsts kontrolieris Edgars Korčagins, norādot, ka novembra beigās un decembra sākumā VK plāno tikties ar pašvaldību vadītājiem un mediju pārstāvjiem reģionos.
Bērnu veselības aprūpe paliek uz papīra
Maija Āboliņa pastāstīja, ka likumā noteiktā bērnu veselības aprūpes prioritāte praksē netiek nodrošināta. Valsts nav definējusi, kādiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem reģionos, un pārbaudot piecas bērnu sekundārās ambulatorās programmas, atklājās, ka 71% gadījumu iestādes šos pakalpojumus faktiski nesniedz. Portālā rindapiearsta.lv sniegtā informācija bieži neatbilst realitātei. 69% bērnu speciālistu strādā Rīgā, kur tiek nodrošināti 79% no visiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, tāpēc katru darbdienu aptuveni 350 bērnu no reģioniem dodas uz galvaspilsētu ārstēties. 2024. gadā valsts šai jomai izlietoja 93 miljonus eiro, bet ģimenes papildus samaksāja vēl vismaz 14,5 miljonus eiro.
Siltumapgādē augoši tarifi, neliela atdeve
Mārtiņš Āboliņš atklāja, ka kopš 2017. gada daudzdzīvokļu ēku renovācijas izmaksas uz kvadrātmetru pieaugušas par 127%, kas ir divreiz straujāk nekā vispārējā būvniecības inflācija. Rezultātā 54% projektu gadā iegūtais siltuma ietaupījums nesedz ikmēneša kredītmaksājumu. Vienlaikus Jelgavā, kur operators rekonstruējis 98,9% siltumtīklu un pilsēta pārgājusi no gāzes uz biomasu, situācija ir viena no labākajām valstī.
Nepilnīga informācija par pašvaldību īpašumiem
Oskars Erdmanis stāstīja par revīziju, kas pārbaudīja gandrīz 212 tūkstošu pašvaldību nekustamo īpašumu (4,7 miljardu eiro vērtībā) pārvaldību. Daudzām pašvaldībām trūkst aktuālas informācijas par īpašumu stāvokli un izmantošanu. VK aicina precizēt datus, skaidrāk noteikt izmantošanas mērķus un vairāk izmantot elektroniskās izsoles. Jelgava jau atsavinājusi 55 īpašumus kopš 2023. gada, taču rindā uz pašvaldības īres dzīvokļiem gaida vairāk nekā 100 mājsaimniecību.
