Valsts kontrole: Pašvaldību īpašumu pārdošanu nereti diktē budžeta robi, nevis ilgtermiņa plāns

Valsts kontrole (VK) veiktajā revīzijā secināts, ka pašvaldību nekustamie īpašumi ir viens no lielākajiem publiskajiem resursiem Latvijā – gandrīz 212 000 objektu 4,7 miljardu eiro vērtībā. Tomēr to pārvaldība bieži vien ir haotiska un īstermiņa.

Revidenti norāda, ka daudzās pašvaldībās nav pilnīgas un aktuālas informācijas par īpašumu statusu, stāvokli un izmantošanu. Bez šādiem datiem grūti pieņemt pamatotus lēmumus par to, kurus īpašumus saglabāt, iznomāt, attīstīt vai pārdot. Tikai 15 pašvaldībās ir apkopoti pilnīgi dati par funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem īpašumiem.

Īpaši satraucoši ir secinājumi par atsavināšanu: no 2021. gada līdz 2026. gada sākumam pašvaldības veikušas 14 165 darījumus par gandrīz 180 miljoniem eiro. 85% no ieņēmumiem nāk no meža zemju pārdošanas. VK konstatē, ka šie lēmumi bieži pieņemti, lai risinātu kārtējā gada budžeta problēmas, nevis balstoties uz ilgtermiņa plānu. 106 padziļināti analizētajos zemes darījumos 21 pašvaldībā sasaiste ar attīstības mērķiem bieži nebija izsekojama.

Liela problēma ir arī īpašumu juridiskais statuss: 57% (120 481) pašvaldību īpašumu nav reģistrēti zemesgrāmatā, kas ierobežo iespējas ar tiem rīkoties. VK arī atklājusi, ka pēc pārdošanas daži īpašumi tālāk pārdoti par ievērojami augstāku cenu – kopsummā par vairāk nekā 170 000 eiro, bet 47 lauksaimniecības zemes vienības 352 hektāru platībā palikušas nekoptas.

VK aicina pašvaldības ieviest skaidru īpašumu profilēšanu un elektroniskās izsoles, lai veicinātu konkurenci. Tāpat revidenti vērsīsies pie vairākām ministrijām, aicinot izstrādāt vienotus pārvaldības principus, integrētu digitālo risinājumu publisko īpašumu datiem un vienkāršot īpašumtiesību sakārtošanu. Atsevišķi tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību pēc vienotas valsts zemes politikas.