Valsts svētkos pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma “Mātes Sibīrijā”
Kinoteātrī Splendid Palace Rīgā 18. novembrī pirmizrādi piedzīvos režisores Dzintras Gekas-Vaskas dokumentālā filma par 1941. gadā uz Sibīriju deportētajām latviešu sievietēm. Filma balstīta fonda “Sibīrijas bērni” grāmatā.
Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, 18. novembrī plkst. 18.30, Rīgas kinoteātrī Splendid Palace notiks režisores Dzintras Gekas-Vaskas dokumentālās filmas “Mātes Sibīrijā” pirmizrāde. Filma stāsta par latviešu sievietēm, kuras 1941. gada 14. jūnijā PSRS deportēja uz Sibīriju, un tās mērķis ir šos stāstus iepazīstināt ar plašāku auditoriju, ne tikai ar represēto organizācijām un vēsturniekiem.
Filmas pamatā – grāmata
Darba pamatā ir fonda “Sibīrijas bērni” 2022. gadā izdotā grāmata ar tādu pašu nosaukumu. Tajā apkopotas intervijas ar 18 mātēm un viņu bērniem, kā arī fragmenti no citu deportēto bērnu atmiņām. Filmā izmantotas sieviešu un viņu bērnu atmiņas, ģimeņu fotogrāfijas un fonda ekspedīcijās uz izsūtījuma vietām uzņemtie materiāli: vietas, kur ģimenes tika izsūtītas, viņu agrākās mājvietas, apbedījumi un piemiņas vietas. Sieviešu atmiņas filmā lasa Jaunā Rīgas teātra aktrises Elita Kļaviņa, Guna Zariņa, Baiba Broka un Kristīne Krūze.
Vēsturiskais konteksts
- gada 14. jūnijā no PSRS okupētās Latvijas deportēja 15 443 civiliedzīvotājus – 8275 vīriešus un 7168 sievietes, tostarp 3741 bērnu līdz 16 gadu vecumam. Sievietes, bērnus un vecāka gadagājuma cilvēkus izsūtīja uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahstānas ziemeļiem, bet vīriešus nosūtīja uz Gulaga soda nometnēm. Ģimenēm solīja tikšanos galamērķī, taču lielākajai daļai tā nenotika.
Filmā skan arī atsevišķi stāsti. Šarlote Eiduka atceras, ka Sibīrijā cilvēki mira, jo trūka ārstu un zāļu. Elizabete Johansone bija spiesta šķirties no jaundzimušā dēla Agnāra, lai glābtu viņa dzīvību; dēls uzauga Vācijā un Kanādā, un māte ar viņu atkal satikās tikai pēc 25 gadiem.
Par fondu un filmas starptautisko ceļu
Geka-Vaska norāda, ka tēma kļūst aktuālāka arī mūsdienās, atsaucoties uz karu Ukrainā. Grāmata tiek tulkota un prezentēta ārvalstīs, filmas rāda ar attiecīgo valstu valodu subtitriem. Šogad grāmatas prezentācijas notikušas Berlīnē un Stokholmā, fonds piedalījies konferencē Tartu, bet pasākumi un seansi paredzēti Prāgā un Romā.
Fonds “Sibīrijas bērni” dibināts 2001. gadā, un tas ir apkopojis un digitalizējis vairāk nekā 1400 deportācijās izdzīvojušo interviju. Tā studijā radītas teju 40 filmas. Filmu veidojusi Dzintra Geka-Vaska ar Latvijas Kultūras ministrijas un Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) atbalstu.


