Valsts valodas centrs: 200 vārdu nepietiek brīvai sarunai latviešu valodā

Latvijā sociālajos tīklos plašu diskusiju izraisījis kāds ieraksts, kurā apgalvots, ka ikdienišķai sarunai latviešu valodā pietiek ar 200 vārdiem. Ieraksta autore jautāja, kāpēc cilvēki, kas Latvijā dzīvo ilgstoši vai kopš dzimšanas, latviešu valodu joprojām nelieto. Portāls LA.LV šo jautājumu pārbaudīja pie Valsts valodas centra, iestādes, kas Latvijā uzrauga valsts valodas lietošanu, speciālistiem.

Ko teica ieraksta autore un komentētāji

Autore rakstīja, ka par 200 vārdu robežu uzzinājusi no pasniedzējas, kas māca latviešu valodu cittautiešiem. Viņa vaicāja, kāpēc šādu vārdu krājumu gada laikā neapgūst ikviens, kas ieradies dzīvot Latvijā.

Komentāros daļa cilvēku uzskatīja, ka galvenais šķērslis ir nevēlēšanās mācīties. Cits komentētājs minēja Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri salīdzinoši īsā laikā apgūstot valodu līmenī, kas ļauj strādāt klientu apkalpošanā. Citi iebilda, ka ar vārdu iegaumēšanu nepietiek, jo jāprot locīt vārdus, jāpārzina gramatika un jāsaprot sarunbiedra teiktais. Vēl kāds minēja vēsturisko fonu: vietās ar lielu krievvalodīgo kopienu ikdienā varēja iztikt ar krievu valodu. Daži pārmeta latviešiem ieradumu pāriet uz krievu valodu, ja sarunbiedrs runā ar grūtībām.

Ko saka speciālisti

Valsts valodas centra speciālisti norāda, ka 200 vārdu nepietiek brīvai runai. Ar tādu krājumu var tikt galā elementārās situācijās: sasveicināties, pajautāt ceļu vai pateikt, ka vēlas ēst. Ikdienas sarunu leksika aptver aptuveni 4000–5000 vārdu, lai gan dažās situācijās var iztikt ar dažiem tūkstošiem. Eiropas valodu prasmes sistēmas A1 līmenim tiek lēsti ap 500 aktīvo un 500–700 pasīvo vārdu.

Viena prasmes līmeņa apguvei parasti paredz 100–160 mācību stundu, taču rezultātu ietekmē vecums, iepriekšējā valodu apguves pieredze, nodarbību intensitāte, dzimtā valoda un latviešu valodas lietojums ārpus nodarbībām.

Dati par zināšanām

1989. gadā latviešu valodu kaut kādā līmenī prata aptuveni 23% iedzīvotāju, kuriem tā nav dzimtā valoda. Pēdējos 5–10 gados šādu zināšanu ir vairāk nekā 90% šīs grupas. Saskaņā ar 2026. gada apsekojumu zināšanas kā labas vai ļoti labas vērtēja 60,7% aptaujāto vecumā no 18 līdz 34 gadiem, 56,7% vecumā no 35 līdz 44 gadiem un 29,4% vecumā no 65 līdz 75 gadiem.

Publiski finansētie kursi

2026. gadā publiski finansētajās programmās plānots mācīt 7102 pieaugušos, tostarp 3603 Ukrainas civiliedzīvotājus, 2629 bezdarbniekus un 815 trešo valstu pilsoņus. Nodarbinātības valsts aģentūras kupona vērtība ir 578,03 eiro, citās programmās 160 stundu kursam noteikta likme 6,30 eiro par stundu vienam dalībniekam.