Van Goga glezna pārdota par rekordlielu 190,4 miljonu dolāru summu pēc strīda par tās nacistu laika vēsturi
Vinsenta van Goga eļļas glezna Sotheby's izsolē pārdota par 190,4 miljoniem dolāru. Īsi pirms izsoles izdevās atrisināt strīdu ar iepriekšējo īpašnieku mantiniekiem, kuri apgalvoja, ka darbs pārdots nacistu varas kāpuma laikā spiediena apstākļos.

Nīderlandiešu mākslinieka Vinsenta van Goga eļļas glezna ir pārdota par rekordlielu 190,4 miljonu dolāru (aptuveni 144 miljoni sterliņu mārciņu) summu starptautiskā izsoļu nama Sotheby's rīkotā izsolē. Pirms izsoles tās vērtību lēsa 180 miljonu dolāru apmērā. Pārdošanu apēnoja strīds par darba vēsturi nacistu laikā, taču tas tika atrisināts vien dažas stundas pirms izsoles. Kas gleznu iegādājās, sākotnēji nebija zināms, un BBC ir vērsusies pie Sotheby's pēc komentāra.
Strīds par izcelsmi
Glezna izsolē nonāca kā daļa no Blaquier-Arrieta kolekcijas. Fišeru ģimenes mantinieku pārstāvji, kuras piederēja darbs, apgalvoja, ka glezna varēja tikt pārdota spiediena apstākļos, kad pie varas nnāca nacisti. Mantinieku jurists, kā ziņots, rakstīja Sotheby's, ka glezna pirms Otrā pasaules kara pārdota Amsterdamā, jo ģimenes izdevniecība nacistu varas laikā cieta finansiālus zaudējumus.
Sotheby's trešdien paziņoja, ka abas ģimenes panākušas abpusēji apmierinošu risinājumu un darbs tiks pārdots saskaņā ar to vienošanos. Izsoļu nams norādīja, ka ņem vērā gleznas sarežģīto vēsturi un Fišeru ģimenes pieredzēto holokausta laikā.
Īpašnieku ķēde
Sotheby's mājaslapā izklāstīta gleznas izcelsme kopš 1890. gada. Slavenais vācu izdevējs Samuels Fišers to iegādājās 1909. gadā, un pēc viņa nāves 1934. gadā glezna palika ģimenē. 1932. vai 1933. gadā tā tika nodota glabāšanā Pola Kasīrera uzņēmumam Amsterdamā, bet 1936. gadā nonāca pie Anrietas un Marsela Kapfereru Parīzē. Pēc tam darbam bija vēl četri īpašnieki. Blaquier ģimene to ieguva 1975. gadā un glabāja vairāk nekā pusgadsimtu līdz šim pārdevumam.


