Vanuatu aicina reformēt ANO klimata samitus un brīdina par atpakaļsoli
Vanuatu vides ministrs Ralfs Regenvanu uzskata, ka COP31 klimata sarunās progresu bloķē neliela valstu grupa, un pieprasa reformēt sarunu procesu. Viņš brīdina, ka var tikt apdraudēti jau panāktie vienošanās punkti.

Klusā okeāna salu valsts Vanuatu vides ministrs Ralfs Regenvanu intervijā aģentūrai AFP trešdien paziņoja, ka ANO klimata samitos, tāpat kā citās starptautiskās sarunās, progresu bremzē "neliela valstu grupa". Viņš to teica COP31 samitā Turcijā, Antaljā, kas ienāk noslēguma dienās. COP ir ikgadējā ANO klimata konference, kurā valstis apspriež klimata pārmaiņu ierobežošanu. Regenvanu pauda, ka šo procesu vajag reformēt, lai šī grupa vairs neapturētu pārējo valstu centienus.
Vienprātība pret balsošanu
Sarunas notiek pēc vienprātības principa, taču dažas valstis, piemēram, Panama, aicina izmantot balsošanu ar vairākumu, lai pārvarētu strupceļus. Regenvanu vada Vanuatu delegāciju klimata sarunās, kā arī sarunās par plastmasas līgumu un Starptautiskajā tiesā, kur Vanuatu pērn panāca konsultatīvo atzinumu klimata jautājumā. Viņš norādīja, ka bloķēšana notiek visos daudzpusējos procesos, un kā piemēru minēja plastmasas piesārņojuma līgumu, par kuru sarunas ANO paspārnē sākās 2022. gadā, bet progresa joprojām nav.
Nosauktie bloķētāji
Atšķirībā no daudziem politiķiem Regenvanu nosauca konkrētus dalībniekus: galvenie bloķētāji esot arābu valstu bloks un LMDC grupa, aptuveni divdesmit jaunattīstības valstu apvienība, kurā ir Saūda Arābija un Indija, kā arī Krievija. Viņš atzina, ka daudzpusējai sadarbībai draud briesmas visā pasaulē, daļēji ASV prezidenta Donalda Trampa dēļ. ASV ir izstājušās no klimata sarunām un šogad atkal COP nepiedalās.
Atpakaļsoļa risks
Regenvanu atzina, ka plaisa starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm finansējuma jautājumā ir "dziļa un gandrīz nepārvarama", taču neaizsargātāko valstu uzdevums esot censties būvēt tiltus. Vanuatu ietilpst Mazo salu valstu aliansē (AOSIS), kuras locekļi Klusajā okeānā un Karību jūras reģionā jūt klimata pārmaiņu sekas, tostarp jūras līmeņa celšanos un biežākas vētras. Ministrs brīdināja, ka šajā COP pastāv liels risks virzīties atpakaļ: jautājumi, kas šķita nesatricināmi, tagad atkal ir sarunu galdā.


