Vardarbībā cietusī sieviete stāsta par vilšanos policijā un centrā "Marta"

Lietuvas pilsone, kuras vārds publikācijā mainīts uz Lauru, pēc vardarbīgu attiecību pārdzīvošanas Latvijā saskārusies ar vilšanos gan tiesībsargājošo iestāžu, gan palīdzības organizācijas darbā. Pēc strīda ar partneri, kas beidzies ar nokļūšanu slimnīcā, sievietei radusies pārliecība, ka viņa situācijā vairāk uzskatīta par traucēkli, nevis personu, kurai nepieciešama aizsardzība.

Pēc Lauras teiktā, uz notikuma vietu izbraukusī policiste savākusi viņas mantas un lūgusi parakstīt apliecinājumu, piebilstot, ka situācija, iespējams, radusies valodas barjeras dēļ. Laura ir Lietuvas pilsone, un tas, iespējams, sarežģījis saziņu ar iestādēm.

Vilšanos sieviete piedzīvojusi arī centrā "Marta", kas sniedz atbalstu vardarbībā cietušajiem. Centra juriste viņai paskaidrojusi, ka krimināllietas un administratīvās lietas neietilpst viņas specializācijā, un palīdzību sniegusi drīzāk kā personisku labu darbu, nevis organizācijas pienākumu.

Attiecību sākums un pārmaiņas

Laura un viņas partneri, kura vārds publikācijā minēts kā Kristaps, iepazinās 2024. gada sākumā Latvijā. Sieviete atceras, ka attiecības sākumā bijušas ļoti intensīvas — pāris bijis nešķirams kopš pirmā randiņa. Tolaik Laura strādājusi labi apmaksātā, taču garlaicīgā darbā Viļņā. Pēc pāris mēnešiem Kristaps piedāvājis viņai pārcelties pie sevis, sakot, ka uzņemsies par viņu pilnu atbildību. Laura to sapratusi kā solījumu par finansiālu atbalstu, taču partneris domājis kaut ko plašāku.

Tā kā abiem šķietami bijis līdzīgs skatījums uz kopīgu nākotni, Laura piekritusi pārcelties pie Kristapa uz Rīgu, būdama pārliecināta, ka viņi apprecēsies. Siltās attiecības turpinājušās vēl apmēram pusgadu, pēc tam situācija sākusi pasliktināties. Sieviete stāsta, ka partneris viņu pazemojis, aprunājis, atstājis bez finansiāliem līdzekļiem un grāvis viņas ticību cilvēkiem un dzīvei kopumā. Attiecību laikā viņai tikuši atņemti arī telefons un atslēgas.