VDI: personas datu glabāšanas termiņš nav vienots, tas atkarīgs no apstrādes nolūka

Datu valsts inspekcijas (VDI) sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailuma sniegusi skaidrojumu saistībā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kiberincidentu, kura rezultātā trešās personas ieguvušas piekļuvi datiem, kas iestādē uzkrāti kopš 2008. gada.

Komentējot notikušo, Gailuma norādīja, ka personas datiem nav noteikts viens vienots, visiem gadījumiem piemērojams glabāšanas termiņš. Tas, cik ilgi konkrēti dati drīkst tikt uzglabāti, atkarīgs no vairākiem faktoriem — datu apstrādes nolūka, tiesiskā pamata, uz kura balstīta datu apstrāde, kā arī citām normatīvajās prasībām noteiktām specifikām.

Konteksts

CSDD skāra kiberincidents, kura rezultātā tika iegūti iestādē glabāti personu dati, kas datēti jau ar 2008. gadu. Tas nozīmē, ka apdraudēti varētu būt vairāk nekā piecpadsmit gadu laikā uzkrāti dati.

VDI komentārs par datu glabāšanas termiņu izskan kā atbilde uz jautājumu, kāpēc valsts iestādes rīcībā vispār bija tik ilgā laika posmā uzkrāti personu dati. Inspekcijas pārstāve uzsvēra, ka atbilde uz to, cik ilgi dati bija jāglabā vai bija atļauts glabāt, nav vienkārša un ir jāvērtē katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā, kādam mērķim dati sākotnēji tika ievākti un kāds tiesiskais regulējums attiecās uz konkrēto iestādi un datu veidu.

VDI kā uzraugošā iestāde personas datu aizsardzības jomā turpina vērtēt situāciju saistībā ar CSDD notikušo incidentu.