Vecākais mēra uzliesmojums atklāts Sibīrijā – gandrīz 5000 gadu pirms Melnās nāves
Sibīrijas mednieku-vācēju kapenēs atrasti senākie zināmie mēra gadījumi, kas liek apšaubīt teoriju, ka šī slimība sākotnēji bijusi viegla.
Zinātnieki atklājuši vecākās zināmās mēra pēdas, kas saglabājušās Sibīrijas mednieku-vācēju apbedījumos. Šie atradumi ir gandrīz 5000 gadu senāki par Melno nāvi, kas 14. gadsimtā izpostīja Eiropu.
Līdz šim pastāvēja uzskats, ka mēris sākotnēji bijis daudz vieglāka slimība un tikai laika gaitā kļuvis tik nāvējošs. Tomēr jaunie pierādījumi liecina, ka jau aizvēsturiskie mednieki un vācēji cieta no nāvējoša mēra uzliesmojuma.
Šis atklājums maina izpratni par mēra vēsturi un tā attīstību. Tas arī parāda, ka slimība bijusi bīstama jau pirms tūkstošiem gadu, nevis tikai vēlākos laikos, kad tā izraisīja lielas pandēmijas.
