Vecgulbenes pils noslēpums: barona Heinriha un Marisas mīlas stāsts

Vecgulbenes pils ir viena no Latvijas zināmākajām muižu ēkām, taču aiz tās sarkano ķieģeļu mūriem slēpjas arī personisks stāsts — barona Heinriha fon Volfa mīlestība pret sievieti vārdā Marisa.

Lai gan Marisas fotogrāfijas nav saglabājušās un līdz mūsdienām nav nonākušas nekādas viņas vizuālas liecības, viņas klātbūtne joprojām jaušama pašā pilī un tai apkārtējā parkā. Barons Heinrihs fon Volfs licis uzcelt pili tieši savai mīļotajai, un šī veltījuma pēdas saglabājušās gan ēkas arhitektūrā, gan apkārtējā ainavā.

Mīlestība akmenī un ūdenī

Pils parkā izveidoti ūdens kanāli, kas kopā veido burtu M — norāde uz Marisas vārdu. Arī puķu dobes un parka celiņi liecina par rūpīgi pārdomātu kompozīciju, kas veltīta konkrētai sievietei. Pēc Marisas nāves parkā tapusi arī īpaša saliņa, kas izveidota asaras formā, tādējādi simboliski iemūžinot zaudējumu un skumjas.

Šādā veidā barons Heinrihs fon Volfs savu mīlestību pret Marisu nav paudis vārdos vien, bet gan iemūžinājis to materiālā formā — pilī, parkā un tā detaļās, kas saglabājušās līdz mūsdienām.

Stāsts par Vecgulbenes pili tādējādi ir ne tikai arhitektūras vai vēstures liecība, bet arī personiska mīlas vēsture, kas iekodēta ēkas un dārza struktūrā. Lai gan konkrēti vēsturiski dati par abu attiecībām avotā nav minēti, pils un parka elementi paši par sevi kalpo kā sava veida piemineklis šai saiknei.