Vecumniekos 90. dzimšanas dienu nosvinējusi Dzintra Ņikiforova
Vecumnieku iedzīvotāja Dzintra Ņikiforova 14. oktobrī nosvinēja 90 gadu jubileju. Intervijā Bauskas Dzīvei viņa atcerējās bērnību un skolas gadus Vecumniekos.
Vecumnieku novadā, Bauskas apkaimē, 14. oktobrī 90. dzimšanas dienu nosvinēja vietējā iedzīvotāja Dzintra Ņikiforova. Reģionālais laikraksts «Bauskas Dzīve» publicēja sarunu ar viņu, kurā jubilāre stāsta par bērnību un skolas laiku un par attieksmi pret dzīvi. Pēc viņas vārdiem, vecums ir Dieva dāvana, par kuru viņa ir ļoti pateicīga. Vasarā viņa vēl nobraukusi amerikāņu kalniņos Ventspilī.
Bērnība Vecumniekos
Dzintra dzimusi 1936. gadā Rīgā, bet kopš dzimšanas dzīvojusi Vecumniekos. Viņas pirmā atmiņa saistīta ar 1941. gadu, kad ienāca padomju karavīri un viņai bija bailes no ieročiem. Tēvs Jānis Gasiņš bija polis, māte Milda Tartars – latviete, vecaistēvs – lietuvietis. Māte, dzimusi Sēlijā, prata lietuviešu, krievu, latviešu un poļu valodu, taču bija īsta latviete. Tēvs strādāja par grāvraci. Ģimenē auga trīs bērni – Dzintra, Skaidrīte un Jānis – un mājokļi mainījušies vairākkārt: «Stabiņu» māja, ķestermāja, «Stieņu» un «Vītolu» māja. Pēc kara tēvs par 100 rubļiem atpirka daļēji sagrautu ēku, ko bija skāris bumbas trieciens, un to pamazām atjaunoja.
Skola un teātris
Pēc kara Dzintra mācījās Sarkanajā skolā, gadu mācītājmuižā, bet sestajā klasē pārgāja uz Balto skolu. Viņai patika literatūra un teātris, un skolotāja Lidija Drevinska rīkoja teātra uzvedumus. Kopā ar māsu viņa piedalījās arī Dailes teātra izrādē «Ugunī», tēlojot kalpu bērnus. Tēvs bija brīvprātīgais ugunsdzēsējs, tāpēc meita pasākumos skatījās kino un izrādes no palodzes. Literatūras skolotājs Romančuks viņai atklāja dzejnieku Raini kā «saules nesēju». Dzintras ģimeni izsūtīšana uz Sibīriju neskāra, taču viņa redzēja, kā klasē ienāca bruņoti vīri un vecākus veda projām.
