Veiksmīgais LAU Infra Grupa IPO apliecina sabiedrības atbalstu valsts uzņēmumu daļējai privatizācijai
Valsts uzņēmuma LAU Infra Grupa sākotnējais publiskais akciju piedāvājums (IPO) piesaistīja 6,2 miljonus eiro, un to iegādājās vairāk nekā 2000 privāto investoru, no kuriem 63% bija no Latvijas, tādējādi kliedējot mītu, ka sabiedrība iebilst pret valsts kapitālsabiedrību daļēju nonākšanu privātās rokās.
Valsts akciju sabiedrības "LAU Infra Grupa" (agrāk Latvijas autoceļu uzturētājs) veiksmīgais sākotnējais publiskais akciju piedāvājums (IPO) ir atspēkojis ilggadēju pieņēmumu, ka Latvijas sabiedrība kategoriski iebilst pret valsts uzņēmumu daļēju nonākšanu privātās rokās. IPO laikā tika pārdotas akcijas aptuveni 6,2 miljonu eiro vērtībā, no kuriem gandrīz pusi ieguldīja vairāk nekā 2000 privāto investoru visā Baltijā. No privātajiem investoriem 63% bija no Latvijas, 36% no Igaunijas un Lietuvas. Starp ieguldītājiem bija arī tādi pensiju fondi kā Luminor, Swedbank, SEB un INVL, kas apliecina institucionālo uzticību.
Ralfs Vīlands, raksta autors, norāda, ka šis IPO ir ne tikai nozīmīgs notikums Latvijas ekonomikā un kapitāla tirgū, bet arī apliecina, ka pastāvējis mīts par sabiedrības pretestību ir kļūdains. Sabiedrība izrādījusies pragmatiskāka, nekā tika uzskatīts – nekādu protestu vai politisku satricinājumu nebija. Cilvēki aktīvi izvēlējās kļūt par valsts uzņēmuma līdzīpašniekiem.
Vīlands uzsver, ka daļēja akciju kotēšana biržā nav valsts īpašuma izpārdošana, bet gan iespēja audzēt caurskatāmību, piesaistīt kapitālu un saglabāt valsts kontroli. Tas var mazināt sabiedrības atsvešinātību no valsts, jo akcionāri kļūst par ieinteresētiem līdzdalībniekiem. Turklāt attīstīts kapitāla tirgus dod iespēju pensiju fondiem ieguldīt vietējos uzņēmumos.
Latvijas mājsaimniecību kontos glabājas no 12 līdz 13 miljardiem eiro, kas inflācijas apstākļos zaudē vērtību. IPO var kalpot kā pirmais solis, lai cilvēki sāktu ieguldīt ražīgās investīcijās. Raksta autors aicina turpināt šādu praksi, jo valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā varētu notikt daudz aktīvāk, lai sasniegtu Ministru kabineta 2023. gada ziņojumā minēto mērķi – akciju tirgus kapitalizāciju 9% apmērā no IKP līdz 2027. gadam.
