Vēja enerģija oktobrī palīdzēja ierobežot elektrības cenu kāpumu Baltijā
Spēcīga vēja un hidroenerģijas izstrāde oktobrī ierobežoja elektroenerģijas sadārdzinājumu Latvijā, lai gan dabasgāzes cenas strauji auga. Vidējā cena sasniedza 11,3 centus par kilovatstundu, liecina Enefit dati.
Oktobrī Latvijā vidējā elektroenerģijas cena biržā sasniedza 11,3 centus par kilovatstundu, kas ir par 4 % vairāk nekā septembrī un par 7 % vairāk nekā pērnā gada oktobrī. Kāpums bijis salīdzinoši neliels, jo spēcīga vēja elektrostaciju izstrāde Baltijas valstīs (Latvijā, Lietuvā un Igaunijā) līdzsvaroja dabasgāzes sadārdzinājumu un zemo ūdens līmeni Ziemeļvalstu hidroelektrostaciju krātuvēs. Datus apkopojusi energokompānija Enefit.
Vēja un saules loma
Vēja elektrostacijas Baltijā saražoja aptuveni 724 GWh – par 11 % vairāk nekā septembrī un par 50 % vairāk nekā gadu iepriekš. Izstrādi veicināja jaunas jaudas: Enefit Kelmė II vēja parks Lietuvā (87 MW) un Latvenergo Laflora vēja parks Latvijā (108 MW). Saules elektrostacijas devušas aptuveni 244 GWh – par 50 % vairāk nekā pērn, bet par 44 % mazāk nekā septembrī.
Vēja un saules enerģija kopā nosedza 40 % no Baltijas elektroenerģijas patēriņa, kamēr pērn – 28 %. Fosilo energoresursu izmantošana elektroenerģijas ražošanā samazinājās par aptuveni 58 %. Latvijā vietējā ražošana, tostarp hidroenerģija, nodrošināja 73 % patēriņa (pērn 56 %), tāpēc neto imports saruka no 44 % uz 27 %. Tomēr cenu līmeni ietekmēja augstākas cenas Zviedrijas SE4 zonā, kur vidējā cena bija 14,1 c/kWh.
Lietuvā cena bija 11,4 c/kWh, Igaunijā – 8,2 c/kWh. Dienas cenu svārstības samazinājās: vidējā starpība starp augstāko un zemāko stundas cenu bija 13,2 c/kWh, pērn – 23,4 c/kWh. Tam palīdzēja arī bateriju uzkrāšanas jaudu pieaugums. Taču nedēļas vidējā cena Latvijā svārstījās no 4,7 līdz 16,7 c/kWh.
Kas gaidāms tālāk
Cenu un vēja izstrādes saistība bija izteikta: dienās, kad vēja izstrāde Baltijā pārsniedza 30 GWh, Latvijas cena bija vidēji 5,2 c/kWh, bet dienās ar izstrādi zem 15 GWh – 16,1 c/kWh. TTF dabasgāzes cena (Eiropas atsauces cena) oktobrī vidēji bija 86,6 EUR/MWh – par 15 % vairāk nekā septembrī un aptuveni 2,7 reizes vairāk nekā pērn; mēneša beigās tā tuvojās 100 EUR/MWh, augstākajam līmenim kopš 2022. gada decembra. ES gāzes krātuves bija neparasti zemu piepildītas.
Enefit Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins norāda, ka apkures sezonā patēriņš pieaugs, bet saules izstrāde turpinās sarukt, tāpēc bezvēja periodos būs vajadzīgs lielāks imports un dārgākas fosilās jaudas. Auksts bezvēja periods kopā ar augstām gāzes cenām un ierobežotu hidroenerģiju Ziemeļvalstīs varētu izraisīt straujāku cenu kāpumu, bet vējaina un mērena ziema to palīdzētu ierobežot.
