Velobrauciens no Baltinavas uz Malnavu: stāsts par Hitlera bunkuru un pretošanās varoni
Zemgales Ziņas publicētajā ceļojuma stāstā autors ar velosipēdu no Baltinavas caur Kārsavu nokļūst Malnavā, kur muižas parkā atrodas bunkurs, kurā vietējo stāstos uzturējies Ādolfs Hitlers. Muižā 1941.–1942. gadā strādājusi arī pretošanās kustības dalībniece Valentīne Lasmane.
Ziemeļlatgalē, Latvijas austrumos, 18. oktobra svētdienas rītā no Baltinavas ciema ar velosipēdu devies avīzes Zemgales Ziņas autors. Viņa maršruts veda pa P45 šoseju uz divdesmit kilometru attālo Kārsavu un tālāk uz Malnavu. Ceļojuma stāsts ir noslēdzošā daļa rakstu sērijai, kuras sākums publicēts 29. oktobra numurā.
Braucienu autors sāka pa Tilžas ielu Baltinavas centra virzienā. Vēlāk kartē viņš secināja, ka īsāks ceļš būtu bijis pa Skolas ielu, kas ved uz 1959. gadā uzbūvēto Baltinavas vidusskolu, tagad pamatskolu. Kārsavā viņš ieraudzījis norādi uz Kārsavas staciju, kas ir pirmā dzelzceļa stacija Latvijā Pēterburgas–Varšavas līnijā, būvētā 1852.–1862. gadā. Krievijas agresīvās politikas dēļ šī līnija šobrīd nedarbojas. Kārsavas vidusskolas ēka celta 1961. gadā pēc tāda paša projekta kā skola Baltinavā.
Bunkurs Malnavas muižas parkā
Malnavas pagasta centrā atrodas Malnavas muiža, kurā darbojas LBTU pievienotā Malnavas koledža. Muižā 1921. gadā dibināta lauksaimniecības skola, kuras līdziniekas ir Kandavā un Priekuļos. Parkā divi puikas spēlēja disku golfu, bet uz soliņa bija uzraksts “Esi malnavietis!”.
Vietēja iedzīvotāja autoram stāstījusi par bunkuru muižas parkā, kurā Otrā pasaules kara laikā kādas stundas vai pat diennaktis esot uzturējies nacistiskās Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers. Bunkura atslēgas nav pieejamas. Autors atzīmē, ka Polijā esošais “Vilku midzenis”, nacistiskās Vācijas karaspēka komandpunkts, tagad ir nozīmīgs tūrisma objekts.
Skolotāja un pretošanās dalībniece
Muižā autors iebraucis citas vēsturiskas personas dēļ: 1941. un 1942. gadā šeit strādājusi Latvijas Nacionālās pretošanās kustības dalībniece Valentīne Lasmane, kura vācu okupācijas laikā mācīja latviešu valodu. Viņas dzīvesstāstā, kas 2020. gadā izdots grāmatā “Nakts jau nav tikai gulēšanai”, Hitlera ierašanās Malnavā nav minēta. Autors secina, ka tas tolaik nebija plaši zināms notikums.
