Velsas, Skotijas un Ziemeļīrijas līderi Kārdifā apliecina tiesības uz neatkarību

Pirmdien Kārdifā notiek vēsturisks samits, kurā Velsas partijas Plaid Cymru līderis Runs ap Jorverts, Skotijas Nacionālās partijas līderis Džons Svinnijs un Sinn Féin priekšsēdētāja vietniece Mišela O'Nīla plāno parakstīt saprašanās memorandu, aicinot Vestminsteru sagatavot un veicināt konstitucionālas pārmaiņas Velsā, Skotijā un Ziemeļīrijā.

Politiķi tiekas kā partiju līderi, nevis kā valdību amatpersonas, kopā ar Sinn Féin priekšsēdētāju un Īrijas opozīcijas līderi Meriju Lū Makdonaldu. Sarunās tiks skarti arī Eiropas, starptautiskās sadarbības, ekonomikas un enerģētikas jautājumi.

Jauns posms neatkarības kustībā

Plaid Cymru uzvara maija Senedas vēlēšanās nozīmēja pagrieziena punktu — pirmo reizi separātistiskas partijas ir valdībā visās trīs nācijās vienlaikus.

Lai gan premjers Endijs Bērnams kopš amata stāšanās jūlijā ir uzsvēris atbalstu reģionālās varas decentralizācijai Anglijā, viņa attieksme pret Belfāstas, Kārdifas un Edinburgas administrācijām paliek neskaidra. Pagājušajā nedēļā Bērnams rakstīja Svinnijam, atkārtoti apstiprinot, ka 2014. gada Skotijas neatkarības referenduma atkārtojums joprojām nav pieļaujams, pēc tam, kad viņš, šķiet, bija pārteicies premjerministra jautājumu stundā.

Trampa komentāri par Īriju

Nedēļas nogalē, apmeklējot Īriju, ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka vēlētos redzēt apvienotu Īriju un ka tas varētu notikt jau tagad — komentārs, kas izraisīja strauju Apvienotās Karalistes valdības un Ziemeļīrijas izpildvaras unionistu pārstāvju reakciju. Tramps sacīja, ka lepojas ar saviem izteikumiem, bet savu viedokli par Skotijas neatkarību pagaidām patur.

Aptaujas liecina, ka referendumā rīt neatkarību atbalstītu 47% Skotijas, 36% Ziemeļīrijas un 32% Velsas iedzīvotāju.