Veselības ekonomikas paradokss: vietējās farmācijas un privātās medicīnas potenciāls netiek izmantots

Dienas Biznesa konferencē “Pirmā aizsardzības līnija” par veselības ekonomiku diskutēja Ekonomikas ministrijas, nozares asociāciju, farmācijas uzņēmuma “Grindeks” un SEB bankas pārstāvji. Viņi vienojās, ka veselības aprūpe un farmācija ir stratēģiski svarīgas gan ekonomikai, gan valsts drošībai, taču to iespējas ierobežo nepietiekami izmantota vietējā ražošana, nevienlīdzīga konkurence un nesakārtota investīciju vide. Dalībnieki atzina, ka jāizmanto jau esošie resursi un jārada apstākļi privātā kapitāla ieguldījumiem.

Farmācijas tirgus un imports

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka pasaules farmācijas tirgū pieaug Ķīnas un Indijas loma, jo tur ražošana ir lētāka. Latvijā ražošana izmaksā vairāk, tas ietekmē konkurētspēju un cenu. Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, vietējo ražotāju daļa Latvijas zāļu tirgū ir 5%, bet 95% zāļu tiek importētas. Tāpēc nozares tirdzniecības bilance ir negatīva, lai gan eksports aug.

Eiropas zāļu ražotāju organizācijas Medicines for Europe pārstāvis Rikardo Rubīni uzsvēra, ka medikamentu ražošana Eiropas Savienībā mazina atkarību no piegādes ķēdēm un trešajām valstīm. ES jau strādā pie regulējuma, lai publiskajos iepirkumos vērtētu ne tikai cenu, bet arī piegāžu stabilitāti un vietējās jaudas.

Valsts atbalsts un privātā medicīna

Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Elīna Pētersone minēja ātrākus lēmumus, mazāku birokrātiju un labāk saskaņotas atbalsta programmas, jo pētniecības programmas nereti nav sasaistītas ar komercializāciju.

Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds kritizēja valsts attieksmi pret privātajām ārstniecības iestādēm, kas, pēc viņa teiktā, tiek nostādītas sliktākos apstākļos nekā publiskās kapitālsabiedrības. Viņš norādīja, ka ES struktūrfondu finansējums privātajam sektoram ir pieejams neproporcionāli maz, lai gan tas sniedz ievērojamu daļu valsts apmaksāto pakalpojumu. Rēvalds arī ierosināja deleģēt daļu ārstu pienākumu citiem speciālistiem, piemēram, paramediķiem, tehniķiem un flebotomistiem.

Gatavība krīzei

“Grindeks” valdes priekšsēdētāja padomnieks Egils Einārs Jurševics pauda bažas par sistēmas gatavību ilgstošiem piegādes traucējumiem. Viņš ierosināja hroniskajiem pacientiem ļaut izveidot zāļu rezerves 90 dienām. Pēc viņa teiktā, valdības jaunie noteikumi paredz kritiski nepieciešamo zāļu rezerves, taču šo zāļu saraksts vietējiem ražotājiem nav zināms, un Aizsardzības ministrijas paredzētais finansējums hronisko slimnieku zālēm izsīktu nedēļas laikā.