Veselības ministrs nesola mediķiem 30% algu pieaugumu nākamgad

Veselības ministrs Hosams Abu Meri intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" norādīja, ka arī nākamgad nozares finansējuma palielināšana būs sarežģīts uzdevums, jo valsts ekonomikas izaugsme ir lēna un visām ministrijām nāksies taupīt. Ministrs atgādināja, ka jaunās valdības deklarācijā paredzēts veselības aprūpei novirzīt vismaz 12% no valdības izdevumiem jeb 6% no iekšzemes kopprodukta, kas nozīmētu papildu 400-500 miljonus eiro, tostarp atalgojumam. Jautāts par mediķu prasību pēc 30% algu kāpuma, Abu Meri atbildēja, ka ministrija to prasīs, taču gala lēmums būs atkarīgs no finanšu ministra un koalīcijas.

Protests pie valdības ēkas

Tajā pašā dienā pie valdības ēkas notika Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) organizēts piketa, kurā piedalījās aptuveni 1000 cilvēku. Sākotnēji arodbiedrība prasīja 30% algu pieaugumu, vēlāk kompromisa meklējumos piekrītot 25,4%, kam nepieciešami 228,7 miljoni eiro. Veselības ministrija šo summu arodbiedrībai apstiprinājusi septembrī, taču lēmums par finansējumu nav pieņemts.

Protestā piedalījās arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, atbalstot algu pieauguma prasību un pieprasot ministra demisiju. Asociācija norāda, ka jau augustā iesniegusi prasību par 20% ģimenes ārstu atalgojuma pieaugumu no 2027. gada, taču ministrija to nav virzījusi valdībā.

Ekonomiskie zaudējumi un riski

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība lēš, ka nepietiekams veselības aprūpes finansējums valstij ik gadu izmaksā 800 miljonus līdz 1 miljardu eiro priekšlaicīgas mirstības, garo rindu un darbaspēka aizplūšanas dēļ. LVSADA brīdina, ka bez finansējuma mediķu alga attiecībā pret valsts vidējo algu noslīdēs līdz 2018. gada līmenim, padziļinot darbinieku trūkumu. Valdības budžeta projektā veselībai atzīta 663 miljonu eiro papildu vajadzība, bet cilvēkresursiem paredzēti tikai 45,2 miljoni eiro.