Vēsturē lielākais ugunsgrēks posta Beļģijas dabas rezervātu, iedzīvotāji evakuēti
Beļģijas lielākajā dabas rezervātā High Fens plosās valsts jaunāko laiku vēsturē lielākais meža ugunsgrēks, liekot evakuēt divus ciematus. Ugunsdzēsēju palīgā no citām Eiropas valstīm sūtīti ūdens bumbvedēji un helikopteri.
Ugunsdzēsēji sestdien turpināja cīnīties ar plašu ugunsgrēku, kas kopš piektdienas plosās High Fens — Beļģijas lielākajā dabas rezervātā. Vietējās amatpersonas liesmas raksturojušas kā valsts jaunāko laiku vēsturē postošāko ugunsgrēku.
Uguns jau iznīcinājusi apmēram trešdaļu rezervāta teritorijas, un iedzīvotājiem no diviem tuvējiem ciematiem tika likts atstāt mājas. Vietējā sporta zāle tika atvērta, lai izmitinātu evakuētos cilvēkus. Valonijas reģionālās pārvaldes pārstāvis Nikolā Jerno brīdināja, ka pastāv risks liesmām sasniegt dzīvojamās mājas, taču norādīja, ka aizsardzībai tiek novirzīti visi pieejamie resursi.
Sestdienas pēcpusdienā ugunsgrēks joprojām nebija savaldīts. Amatpersonas norādīja, ka dzēšanu apgrūtina gan laikapstākļi, gan sarežģītais apvidus — purvains reljefs, virsāji un meži. Daļai virsāju liesmas ļauts degt nekontrolēti, jo teritorija ir grūti sasniedzama. Viens no ugunsdzēsējiem raidsabiedrībai RTBF stāstīja, ka izdevies apturēt uguns izplatīšanos no līdzenuma egļu mežā, taču mainīgais vējš uzdevumu padara nedrošu.
Beļģija aktivizējusi Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, lūdzot pastiprinājumu no citām dalībvalstīm. Eiropas Komisāre Hadža Lahbiba paziņoja, ka palīgā tiek sūtīti divi Zviedrijas ūdens bumbvedēji un divi helikopteri — no Čehijas un Nīderlandes. Ugunsgrēks plosās rezervāta austrumu daļā netālu no robežas ar Vāciju.
Ugunsgrēki visā Eiropā
Beļģijas ugunsgrēks ir viens no vairākiem, kas sestdien plosījās Eiropā. Francijas dienvidrietumos, Landes reģionā, aptuveni 650 iedzīvotāju bija spiesti pamest mājas meža ugunsgrēka dēļ, kas sākās ceturtdien un sestdien atkal uzliesmoja. Tā dzēšanā iesaistīti vairāk nekā 500 ugunsdzēsēju.
Meža ugunsgrēki kopš piektdienas ziņoti arī Horvātijā, Spānijā un Serbijā pēc vasaras, kurā Eiropu skārusi ārkārtēja karstuma epizode. ES klimata monitoringa dienests Copernicus apstiprinājis, ka Rietumeiropā šī bijusi karstākā jūnija-jūlija perioda vēsture, kopš tiek veikti novērojumi.
