Vēsturnieks Kuzmins: valsts aizstāvēšana sākas ar ticību tās jēgai

Militārais vēsturnieks un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins intervijā LV portālam norāda, ka Latvijas neatkarība nebija tikai militāras uzvaras rezultāts. Pēc viņa domām, tā kļuva iespējama, jo sabiedrība noticēja neatkarīgas valsts idejai, iesaistījās tās veidošanā un spēja atrast sabiedrotos. Šie paši nosacījumi, viņaprāt, ir svarīgi arī mūsdienās, jo valsti var zaudēt arī bez kara – brīdī, kad cilvēki tai pārstāj ticēt.

Sabiedrības atbalsts Neatkarības karā

Kuzmins saka, ka 1918. gada beigās sabiedrība nebija vienota idejā par brīvu, demokrātisku republiku – tai tobrīd ticēja vien pārsimts cilvēku. Atbalsts pieauga kara gaitā. Daļa iedzīvotāju sākotnēji cerēja uz padomju Latvijas pārstāvjiem Pētera Stučkas vadībā, taču kolektivizācija, koncentrācijas nometnes un mobilizācija bez apgādes šīs cerības izjauca. Lielākā daļa sabiedrības noticēja Kārļa Ulmaņa vadītajai Pagaidu valdībai, kuras piedāvājumā bija zemes sadale un vienlīdzīgas vēlēšanu tiesības vīriešiem un sievietēm.

Vēsturnieks uzskata, ka militārie un politiskie procesi bija saistīti: kad padomju Latvijas ideja zaudēja atbalstu, sabruka arī tās armija. Tūkstošiem bijušo padomju armijas karavīru pārgāja Latvijas armijā, un tas ietaupīja munīciju un ieročus.

Sabiedrotie un Bermonta uzbrukums

Par 1919. gada 11. novembra uzvaru Rīgā pār Pāvila Bermonta vadīto Rietumu brīvprātīgo armiju Kuzmins saka, ka līdzās sabiedroto karakuģu atbalstam bija svarīgs arī sabiedrības noskaņojums. Latvijas armijai bija skaitlisks pārsvars, jo kaujas laukā bermontiešu bija mazāk par 10 000, nevis 45 000, kā vēsta mīts. Izšķirīga bija 1919. gada 15. oktobra desanta operācija pie Daugavgrīvas cietokšņa. Viņš uzsver, ka sabiedroto atbalsts nerodas pats no sevis – tas bija jāiegūst.

Mācības šodienai

Kuzmins uzskata, ka vajadzīgs skaidri definēts kara galarezultāts un ka Latvijas drošība ir atkarīga no spējas karot kopā ar sabiedrotajiem. Ideju par izstāšanos no NATO vai Eiropas Savienības viņš dēvē par sabrukuma sākumu. Kā problēmu viņš min zemo iesaisti politiskajās partijās un pašorganizēšanās trūkumu.

Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā tikai 37% Latvijas iedzīvotāju pauž gatavību aizstāvēt valsti; Igaunijā rādītājs ir 45%, Lietuvā 52%, Somijā virs 60%. Kuzmins to nevērtē pārāk kritiski, jo 37% ir liels skaits, kuru visu apbruņot nav iespējams.