Vēsturnieks: modernizācijas laikmetā radās iespēja brīvi izvēlēties, kam piederēt
LNVM direktors Toms Ķikuts Latvijas Radio raidījumā pastāstīja par 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma biedrībām un kustībām Latvijā, kas veidojās līdztekus transporta attīstībai, urbanizācijai un rūpniecības uzplaukumam.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) direktors Toms Ķikuts Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" pievērsies tēmai par pašorganizētām biedrībām un kustībām, kas Latvijas teritorijā izveidojās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.
Pēc Ķikuta teiktā, šis periods bija saistīts ar plašu sabiedrības modernizāciju. Līdzās transporta attīstībai, pilsētu augšanai jeb urbanizācijai un rūpniecības uzplaukumam par ierastu parādību kļuva arī cilvēku pašu veidotas, pašorganizētas biedrības un kustības.
Jauna iespēja izvēlēties kopienu
Raidījuma centrā ir doma, ka šajā laikmetā cilvēkiem radās iespēja brīvi izvēlēties, kurām biedrībām vai kustībām pievienoties, nevis vienkārši piederēt pie kopienām, kas noteiktas pēc izcelsmes vai citiem tradicionāliem apstākļiem.
Ķikuts skaidro, ka šāda pašorganizēšanās nebija nejauša parādība, bet cieši saistīta ar tā laika plašākiem sabiedrības pārmaiņu procesiem. Pilsētu izaugsme, jaunas transporta iespējas un rūpniecības attīstība mainīja cilvēku ikdienas dzīvi, radot arī jaunus apstākļus sociālai saskarsmei un kopienu veidošanai ārpus ierastajām, iepriekš noteiktajām struktūrām.
Raidījums "Zināmais nezināmajā" piedāvā ieskatu šajā vēstures posmā, aplūkojot, kā biedrības un kustības kļuva par nozīmīgu daļu no Latvijas sabiedrības dzīves modernizācijas laikmetā.
