Veterinārārste: "aisberga slimības" mazina aitu ganāmpulku produktivitāti
Aitu veterinārārste Fīlipa Peidža norāda, ka slēptās jeb "aisberga" slimības būtiski samazina ganāmpulku produktivitāti, īpaši tad, ja aitu mātīšu mirstība pārsniedz 3% gadā. Viņa aicina izvirzīt mērķus un katru gadu nedaudz uzlabot dažādus apsaimniekošanas aspektus.
Slimības, kas ir grūti pamanāmas, bet būtiski mazina aitu ganāmpulku produktivitāti, jeb tā dēvētās "aisberga slimības", īpaši apdraud saimniecības tad, ja aitu mātīšu mirstība gadā pārsniedz 3%. To paziņoja veterinārārste Fīlipa Peidža (Phillipa Page), kura iepriekš vadījusi Aitu veterināro biedrību (Sheep Veterinary Society) Apvienotajā Karalistē. Viņa uzstājās lauksaimniecības pētniecības organizācijas AgriSearch pasākumā "Flock Focus 2026" Taironas grāfistē Ziemeļīrijā.
Mērķi un "aisberga slimības"
Pēc Peidžas teiktā, ilgtspējīga aitkopība balstās uz mērķu izvirzīšanu. Viens no tiem ir klibuma līmenis zem 1% gadā, cits – mātīšu mirstība zem 3%.
Cotswoldsas reģionā strādājošā veterinārārste "aisberga slimības" raksturoja kā stāvokļus, kas pastiprina citu veselības problēmu, piemēram, klibuma un sliktas ķermeņa kondīcijas, ietekmi. Tās ir Maedi Visna, kazeozais limfadenīts (CLA), Johnes slimība un Border slimības vīruss. Viņasprāt, tās pārsvarā ir slimības, kas ienāk līdz ar iepirktiem dzīvniekiem, un tās iespējams pārbaudīt ar skrīningu. Ikgadēji neliels uzlabojums vairākās apsaimniekošanas jomās ilgākā laikā var dot ievērojamu rezultātu.
Klibums
Klibuma cēloņu vidū Peidža minēja pēdu puvi un aitu pirkstu dermatītu (CODD). Viņa uzskata, ka klibums jārisina nekavējoties, vajadzības gadījumā lietojot antibiotikas, taču ilgtermiņā jānovērš pati problēma.
Veterinārārste uzskata, ka kāju vannas nevajadzētu izmantot pēdu puves ārstēšanai, jo īpaši vecākām aitām, jo dzīvnieku sadzīšana vienuviet veicina slimības izplatīšanos. Aitas ar klibumu pēc iespējas jātur atsevišķi. Kāju vannu aktīvās vielas esot uzskatāmas tikai par dezinfekcijas līdzekļiem.
Fekāliju olu skaitīšana un zobi
Peidža atzīmēja arī fekāliju olu skaitīšanu pēc tārpu apkarošanas zāļu devas, kas ļauj saimniekam noteikt tārpu rezistences līmeni ganāmpulkā. Vecākām aitām parasti esot iedzimta pretestība pret tārpiem, tāpēc jājautā, vai tās vispār ir jāapstrādā.
Vēl viņa uzsvēra, ka jāpārbauda dzīvnieku dzerokļi, jo ar normāli funkcionējošiem zobiem aitas spēj pienācīgi sasmalcināt skābbarību un citu barību.
