Vidēja darbības rādiusa trieciendroni: vai Ukraina izmantos iespēju frontē?
Ukraina paplašina vidēja darbības rādiusa trieciendronu izmantošanu, taču komandieri atzīst, ka ietekme uz frontes līniju vēl nav jūtama. Būtisks izrāviens varētu notikt tuvāko mēnešu laikā.
Šā gada aprīlī Ukrainas aizstāvju spēki, tostarp korpuss "Azov", saņēma jaunus amerikāņu bezpilota lidaparātus "Hornet", ko izstrādājis bijušais Google vadītājs Ēriks Šmits. Šie droni spēj sasniegt mērķus 100–150 kilometru attālumā, piemēram, Donecku vai Mariupoli, un tie ir daļa no plašākas stratēģijas, lai traucētu Krievijas armijas piegādes ceļus.
Lai gan vidēja darbības rādiusa trieciendroni (30–200 km) Ukrainā tiek izmantoti jau vairākus gadus – galvenokārt speciālo dienestu un Bezpilota sistemu spēku vienībās –, masveida ieviešana parastajās brigādēs sākās tikai 2026. gada sākumā pēc Mihaila Fedorova iecelšanas par aizsardzības ministru. No janvāra līdz jūnijam triecienu skaits 20+ km attālumā pieauga 13 reizes, bet 50+ km – 44 reizes, liecina Aizsardzības ministrijas dati.
Galvenais pavērsiens nebija Šmita droni, bet gan Fedorova komandas iniciatīva, Starlink atslēgšana Krievijai un armijas pieprasījums pēc lētiem vidēja rādiusa ieročiem. Jau pirms gada Fedorova komanda piedāvāja Ģenerālštābam koncepciju "Taktiķa mala", taču tā iegrima birokrātijā. Tikai pēc Fedorova kļūšanas par ministru janvārī tika noslēgti pirmie līgumi par "Darts" droniem (4 kg kaujas daļa, 50–70 km).
Lai paātrinātu procesu, Aizsardzības ministrija izsludināja konkursu par vairāk nekā 100 tūkstošiem vidēja rādiusa dronu līdz gada beigām, kā arī pārdalīja vairākus miljardus grivnu 20 efektīvākajām bezpilota lidaparātu vienībām. Vienlaikus tiek plānots iegādāties vēl 100 tūkstošus dronu starptautiskās palīdzības ietvaros, kopā līdz 2026. gada beigām sasniedzot vairāk nekā 200 tūkstošus.
Tomēr, neraugoties uz optimistiskajām ziņām par veiksmīgiem triecieniem pret degvielas vedējiem, komandpunktiem un pat Čonharas tiltu, daudzi frontes komandieri norāda, ka pagaidām nekādu reālu efektu uz kaujas lauku nav jūtams. "Es nezinu, kur mēs pārņēmām iniciatīvu. Vienkārši dažos virzienos bija PR viļņi, bet tie atgriezīsies," sacīja viens no virsniekiem. "Uz Huliajpoļes virziena nekādas iniciatīvas nav, īpaši pēc tam, kad ienāca svaigi pretinieka spēki," piebilda cits.
Speciālisti uzsver, ka Ukrainai ir 3–4 mēnešu logs, lai maksimāli kaitētu Krievijai, pirms tā izstrādā pretpasākumus. Tomēr birokrātija un lēna lēmumu pieņemšana Ģenerālštābā var novest pie iespējas izšķērdēšanas. "Cikls, kurā ģenerāļi pieņem lēmumus, ir pārāk garš – gandrīz gads, bet mēs nevaram to atļauties," atzīst avoti Aizsardzības ministrijā.
Pašlaik visefektīvākie vidēja rādiusa dronu lietotāji ir specializētās vienības – SBU "Alfa", "Nemezis", "K-2", "Lazar Group", "Putni Madjara". Taču, lai panāktu izšķirošu ietekmi, masveida dronu lietošana jāpaplašina uz visām frontes daļām. Dronu ražotāju trūkums un kavēšanās ar lēmumiem var liegt Ukrainai pilnībā izmantot šo iespēju.
