Vides eksperte: veco aizsprostu bloķētās upes var atkārtoti radīt plūdus
Pēc jūlija lietavu izraisītajiem plūdiem Talsu novadā, kur applūda lauki un tika izskaloti ceļi, Pasaules Dabas fonda pārstāve brīdina, ka līdzīgi negadījumi var atkārtoties arī citviet Latvijā. Par to, kāpēc upes zaudējušas savu dabisko funkciju, viņa runāja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Jūlijā spēcīgas lietavas Talsu novadā parādīja, cik postoša var būt ūdens stihija — applūda lauki, bet spēcīgā ūdens plūsma izskaloja ceļus pie Dursupes dambja. Par notikušo Latvijas Radio raidījumā "Monopols" runāja Pasaules Dabas fonda valdes locekle Magda Jentgena.
Pēc viņas teiktā, daudzi cilvēki šādus notikumus uztver kā izņēmuma gadījumu, kas vairs neatkārtosies. Tomēr Jentgena brīdina, ka realitāte var būt citāda — līdzīgi plūdu scenāriji nav izslēgti ne tajā pašā vietā, ne arī citos Latvijas reģionos.
Vecie aizsprosti kā riska faktors
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc upes vairs nespēj dabiski regulēt ūdens plūsmu, ir vecie aizsprosti, kas joprojām atrodas uz daudzām Latvijas upēm. Šīs būves bloķē dabisko ūdens plūdumu, un līdz ar to upes zaudē savas dabiskās funkcijas, uzsvēra vides eksperte.
Jentgena norādīja, ka cilvēku darbība ilgstoši ir mainījusi upju dabisko stāvokli, un tas rada papildu riskus intensīvu nokrišņu gadījumos, kādi novēroti šī gada jūlijā Talsu pusē. Kamēr novecojušās hidrotehniskās būves turpina atrasties upju gultnēs, applūšanas draudi saglabājas arī turpmāk.
