Viedoklis: kompetenču izglītības reforma un skolēnu sekmība – vai vainojama tikai ministre?

Publicists Andris Upenienieks savā viedoklī pievēršas plašai diskusijai par to, kāpēc vairāk nekā 800 jauniešu šogad nav pabeiguši pamatskolu, un vērtē, kurš par to būtu vainojams.

Autors norāda, ka pirms vēlēšanām ir ērti visu vainu novelt uz jauno izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni vai premjeru Andri Kulbergu, taču problēmas sakņojas dziļāk – vairāku iepriekšējo ministru darbībā. Rakstā minēti vairāki bijušie izglītības ministri, tostarp Andris Piebalgs, Kārlis Šadurskis, Ilga Šuplinska, Anita Muižniece, Anda Čakša un Dace Melbārde.

Kompetenču pieejas kritika

Centrālā raksta tēma ir 2020. gada 1. septembrī ieviestā kompetenču pieeja jeb "Skola 2030", ko autors uzskata par nepamatotu reformu. Viņš skaidro, ka kompetence teorētiski apvieno zināšanas, prasmes un attieksmi, taču praksē trūkst īstenošanas mehānismu. Kā piemērus autors min "pašvadītu" mācīšanos, kad skolotājs pats aizņemts ar administratīviem darbiem, un grupu darbu, kurā faktiski strādā tikai viens skolēns no vairākiem.

Autors atsaucas arī uz Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktori Ivetu Ratinīku, kura pauda, ka izglītības sistēmā valda "ietiepīga nevēlēšanās saprast" notiekošo, tomēr piebilst, ka šīs skolas skolēni tiek atlasīti pēc iestājpārbaudījumiem, tāpēc situācija tur atšķiras no vidējās skolas.

Minēts arī Normunda Dzintara viedoklis, ka skolotājiem bieži jāizvēlas starp nepatiesu vērtējumu vai skolēna palikšanu uz otru gadu, kas rada konfliktus ar vecākiem.

Aicinājums pārbūvēt sistēmu

Raksta noslēgumā citēta ilggadēja skolotāja un bijusī direktore Zenta Klaipa, kura 46 gadu darba pieredzē vērojusi izglītības sistēmas atkārtotas reformas bez skaidra rezultāta. Viņa pauž uzskatu, ka esošo sistēmu vairs nevar salabot ar daļējiem uzlabojumiem – tā jāceļ no jauna.