Viedoklis: Latvijai nepieciešama ilgtermiņa vienošanās, kas pārdzīvo vēlēšanas
Interešu pārstāvības biroja «Vērzemnieks Batal» pārstāvis Arnis Vērzemnieks žurnālā «Ir» aicina pēc 15. Saeimas ievēlēšanas vienoties par valsts ilgtermiņa prioritātēm, kas nemainās līdz ar katru valdību. Viņš ierosina plašāku sabiedrības iesaisti un ikgadēju pārskatu par sasniegto.

Žurnālā «Ir» publicētā viedokļa rakstā Arnis Vērzemnieks, interešu pārstāvības biroja «Vērzemnieks Batal» pārstāvis, norāda, ka pēc 15. Saeimas ievēlēšanas Latvijai būtu jāvienojas par ilgtermiņa attīstības virzienu, kas saglabātos neatkarīgi no valdību maiņas. Autora ieskatā jaunais politiskais cikls ir piemērots brīdis šādai sarunai.
Raksta sākumā autors min bērnu, kurš šoruden sāka iet pirmajā klasē un skolu pabeigs 2038. gadā. Līdz tam Latvijā mainīsies vairākas Saeimas un, visticamāk, arī valdības, taču bērna nākotne būs atkarīga no tā, vai viņš iegūs labu izglītību, atradīs labi apmaksātu darbu un vēlēsies dzīvot Latvijā.
No skaidra mērķa uz sarežģītākiem izaicinājumiem
Vērzemnieks atgādina, ka deviņdesmitajos gados un šā gadsimta sākumā valsts virziens bija skaidrāks: neatkarības nostiprināšana, dalība Eiropas Savienībā un NATO. Tas, ka 2003. gada referendumā par dalību ES nobalsoja 66,97 % balsotāju, liecina, ka vienprātības arī toreiz nebija. Savukārt labklājību un konkurētspēju nevar sasniegt vienā konkrētā datumā.
Autors uzsver, ka stratēģiju netrūkst: ir Satversmes ievads, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, Nacionālais attīstības plāns, un tiek izstrādāta stratēģija «Latvija 2050». Grūtāk esot vienoties, kam dot priekšroku, ja resursu nepietiek visam.
Skaitļi, kas liek domāt
Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2026. gada ziņojumu Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2025. gadā sasniedza 71 % no ES vidējā līmeņa, bet darba ražīgums uz nostrādāto stundu – 62,2 %. OECD, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, 2026. gadā publicētais pētījums rāda, ka 2025. gadā augstu vai vidēji augstu uzticēšanos valdībai pauda 27 % Latvijas respondentu, bet tikai 14 % pozitīvi vērtēja iespēju ietekmēt valdības rīcību. Providus un SKDS jūlija aptaujā veselības aprūpi kā vienu no trim svarīgākajām problēmām nosauca 46 % aptaujāto.
Autora ierosinājumi
Vērzemnieks piedāvā izmantot jau gatavotos plānošanas dokumentus, tostarp Nacionālo attīstības plānu 2028.–2034. gadam, lai panāktu plašāku vienošanos. Viņš iesaka iesaistīt uzņēmējus, pašvaldības, jauniešus un pilsonisko sabiedrību, Valsts kancelejai sagatavot vairākus attīstības scenārijus, bet Saeimai apstiprināt galvenās prioritātes. Reizi gadā būtu jāpublicē pārskats par sasniegto.
/nginx/o/2026/11/19/18042608t1h721d.jpg)
/nginx/o/2022/02/03/14342952t1hc754.jpg)
