Viljandē ar mākslīgo intelektu atjaunots igauņu gleznotāja Kēlera pazudušais darbs
Viljandes muzejā apskatāma igauņu gleznotāja Johana Kēlera 1864. gadā radītās, pazudušās gleznas reprodukcija, kas izveidota ar mākslīgā intelekta palīdzību no vienas melnbaltas fotogrāfijas. Kēlera 200. dzimšanas dienai veltītās izstādes šogad piesaistījušas lielu apmeklētāju skaitu.
Viljandes muzejā Igaunijā apskatāma sen pazudušas gleznas reprodukcija, ko ar mākslīgā intelekta palīdzību izdevies atjaunot, izmantojot vienu melnbaltu fotogrāfiju. Oriģināls ir igauņu gleznotāja Johana Kēlera darbs „Ārkamine nõidusunest” („Pamošanās no burvju miega”), kas radīts 1864. gadā. Glezna ir 4,3 metrus gara un 3,2 metrus plata. Reprodukcija svētdien joprojām bija aplūkojama muzejā.
Politiski ass darbs
Viljandes muzeja izstāžu kurators Kristjans Mendmā raksturo gleznu kā politiski uzlādētu darbu, kas norāda uz to, ka vietējiem igauņiem Baltijas vācu virskundzības laikā nepiederēja zeme. Attēlā vācu muižnieks atver kapenes un tiecas pēc amuleta, ko nēsā igauņu sieviete. Viņa simbolizē tautu, kas mostas pēc 700 gadus ilgas dzimtbūšanas. Pēc Mendmā skaidrojuma, amulets ir igauņu zemes simbols, jo tolaik zemi lielā mērā kontrolēja Baltijas vācieši.
„Kēlers to uzskatīja par milzīgu netaisnību, un šis bija viņa veids, kā tai pretoties,” sacīja kurators.
Kad glezna pirmoreiz tika izstādīta, tā izraisīja lielu skandālu, un Baltijas vācu prese reaģēja ar dusmām un draudiem. Pēc Mendmā teiktā, pastāv leģenda, ka Baltijas vācieši kaut kā panākuši gleznas iznīcināšanu, kas varētu izskaidrot tās pazušanu.
Jubilejas izstādes pulcē daudz apmeklētāju
Viljandes muzeja programmu direktore Signe Susi stāstīja, ka trīs lielās izstādes, kas veltītas Igaunijas pirmā profesionālā mākslinieka 200. dzimšanas dienai, šogad Viljandē pulcējušas lielu publiku. Kondas centru apmeklējuši gandrīz 11 000 cilvēku, galeriju „Rüki” – 2500, bet pašā Viljandes muzejā tiek gaidīti vairāk nekā 13 000 apmeklētāju.
Mūzikas pedagogs un orķestra diriģents Harijs Illaks, kurš piedalījies arī Kēlera 190. jubilejas pasākumos, atzina, ka interese par mākslinieka dzīvi un daiļradi kopš tā laika tikai pieaugusi. Viņš sacīja, ka pēc visiem apmeklējumiem viņa izpratne par Kēleru un viņa darbiem ir ievērojami mainījusies salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem.
