Viljandi folkmūzikas festivāls piesaista 15 500 apmeklētāju, izceļot jauniešu interesi
33. Viljandi Folkmūzikas festivāls četrās dienās pulcējis 15 500 apmeklētāju, īpaši lielu interesi izrādot jauniešiem. Pasākums piedāvāja vairāk nekā 70 koncertu un pirmo reizi izveidotu Instrumentu ciematu.
Aizvadītajā nedēļas nogalē noslēdzies 33. Viljandi Folkmūzikas festivāls, kas četrās dienās Igaunijas pilsētu pārvērta par vienu no Ziemeļeiropas tradicionālās mūzikas pieturas punktiem. Šogad pasākumu apmeklēja 15 500 cilvēku, un īpaši liela bijusi jaunākās auditorijas atsaucība.
Festivāla direktors Ando Kivibergs uzsver, ka jauniešu iesaiste ilgstoši bijusi viena no galvenajām prioritātēm un šogad tā devusi jūtamu rezultātu – festivāls piesaistījis plašu jauniešu loku. Viņš norāda: tradīcijām, lai tās turpinātu dzīvot, jābūt saistošām arī jaunākajām paaudzēm. Nākamais festivāls notiks no 2027. gada 22. līdz 25. jūlijam.
Programmā bija vairāk nekā 70 koncertu ar 55 māksliniekiem no dažādām valstīm – Meksikas, Kaboverdes, Tanzānijas, Ungārijas, Šetlendas salām, Zviedrijas, Norvēģijas un Ķīnas. Koncerti norisinājās uz četrām brīvdabas skatuvēm un divās iekštelpu vietās. Šāgada tēma "Katram savs instruments" vērsa uzmanību uz tradicionālo instrumentu daudzveidību, un pirmo reizi festivālā tika izveidots Instrumentu ciems jeb Pilliküla. Tajā apmeklētāji varēja apgūt meistarklases un iepazīt tādus instrumentus kā kokli, igauņu dūdas, vargānu, talharpu, vijoli, akordeonu un garmošku.
Bezmaksas programmā bija aptuveni 90 koncertu uz Zaļās skatuves un Draugu pagalmā, kā arī vairāk nekā 100 meistarklašu dažādās Viljandi vietās. Tāpat kā ierasts, atmosfēru veidoja arī spontānas muzicēšanas sesijas.
Šogad savu 30. gadskārtu atzīmēja Igaunijas ETNO nometne – starptautiska folkmūzikas nometne, kas gadu gaitā iedvesmojusi daudzus mūsdienu Igaunijas folkmūziķus un kalpojusi par nozīmīgu attīstības platformu. Festivāla norisi nodrošināja gandrīz 70 komandu vadītāju, 190 partnerorganizāciju un 260 brīvprātīgo.
Viljandi Folkmūzikas festivāls dibināts 1994. gadā ar mērķi atbalstīt un popularizēt Igaunijas dzīvās mūzikas tradīcijas, kā arī iepazīstināt ar citu tautu mūziku. Gadu gaitā uz tā skatuvēm kāpuši gandrīz tūkstotis mākslinieku, tostarp Latvijas pārstāvji – "Tautumeitas", Julgī Stalte, "Raxtu Raxti", "Saucējas" un "ZeMe". Festivālu līdzfinansē Eiropas Savienība.
