Vīnes Noibau rajonā suņu īpašniekus aicina ar ūdeni noskalot urīnu no kokiem
Austrijas galvaspilsētas Vīnes Noibau rajonā sākta kampaņa, kurā suņu saimniekiem iesaka ar ūdeni atšķaidīt dzīvnieku urīnu uz koku stumbriem. Mērķis ir pasargāt pēdējos gados stādītos kokus.
Austrijas galvaspilsētas Vīnes Noibau rajonā šonedēļ aizsākta kampaņa „Schönes Gassi” („jauka pastaiga ar suni”), kas suņu īpašniekiem iesaka līdzi ņemt pudeli ar krāna ūdeni un noskalot suņa atstāto urīnu no kokiem. Rajons ir blīvi apdzīvots, un tajā ir daudz kafejnīcu un galeriju. Iniciatīvas mērķis ir mazināt dzīvnieku ietekmi uz zaļumiem, tostarp aptuveni 250 kokiem, kas pēdējos desmit gados stādīti, lai mīkstinātu klimata krīzes sekas.
Kāpēc urīns kaitē kokiem
Kampaņas sauklis ir „Das Flascherl zum Sackerl” („pudele pie maisiņa”). Vadlīnijās norādīts, ka dzīvnieku urīns sabojā koku mizu, vājina tās aizsargslāni un var ļaut kaitīgiem patogēniem un sēnītēm iekļūt stumbrā. Kopienas grupa „Grätzllabor”, kuras nosaukums ir vīniešu sarunvalodas vārds apkaimei, norāda, ka teritorijas iezīmēšana suņiem ir saziņas veids, taču pilsētas kokiem tas rada stresu. Sliktākajā gadījumā rodas puve un koks kļūst nestabils.
Grupa kampaņu uzsākusi kopā ar „norūpējušamies iedzīvotājiem”. Īpašniekus aicina arī nēsāt plastmasas maisiņus, lai savāktu pēc dzīvniekiem. Bezmaksas 270 ml ūdens pudeli var saņemt rātsnamā. Shēma ir brīvprātīga, un to varētu attiecināt arī uz citiem rajoniem.
Svaigs suņu urīns labi šķīst ūdenī, un atšķaidīšana ievērojami samazina amonjaka un citu kaitīgu vielu koncentrāciju, kas iesūcas augsnē, kā arī mazina smaku. Grätzllabor uzsver, ka skalošana nav „atļauja” suņiem iezīmēt kokus, bet gan veids, kā īpašnieki var mazināt kaitējumu.
Suņu trenere Konija Šporera uzskata, ka kampaņa var palīdzēt novērst bargākus pasākumus. Viņasprāt, Vīnei nevajag ne suņu aizliegumu, ne pilsētas, kur suņi urinē, kur vien vēlas, bet gan saprātu, izglītošanu un pietiekami daudz piemērotu vietu.
Līdzīgi risinājumi citur
Līdzīgas shēmas ieviestas Japānā, Itālijā, Šveicē un Spānijā, kur suņi ir 70% mājsaimniecību – visaugstākais rādītājs ES. Austrijā suņi ir tikai 17% mājsaimniecību. Berlīnē, kur pēc pandēmijas īpašnieku skaita pieauguma tiek turēti vairāk nekā 100 000 suņu, atsevišķās vietās pārtraukta melno robīniju stādīšana, jo tās ir īpaši jutīgas pret urīnu. Šopavasar Šarlotenburgas-Vilmersdorfas rajonā sāka uzstādīt „urinēšanas akmeņus”, kas suņiem kalpo kā mērķis koku vietā.
