Vintons Marsaliss un “All Rise”: simfonija, kas vieno, atklās Edinburgas festivālu

Edinburgas starptautiskā festivāla atklāšanas vakarā Usher Hall skanēs Vintona Marsalisa 1999. gadā sarakstītā pirmā simfonija “All Rise”. Šis plašais darbs apvieno 15 cilvēku džeza grupu, 50 cilvēku simfonisko orķestri un 100 cilvēku kori, kopā vairāk nekā 200 izpildītāju. Pie diriģenta pults būs Marsalisa vadītais Džeza orķestris Linkolna centrā, kopā ar Skotijas Karalisko nacionālo orķestri un apvienotajiem koriem.

Marsaliss šo darbu raksturo kā sadarbības augli, nevis viena ģēnija izpausmi. Viņš atzīmē, ka orķestrācijas mākslā viņam palīdzēja skaņu celiņu autors Džeimss Oliverio un austriešu fagotists Milans Turkovičs, bet īpašu lomu spēlēja vēlais diriģents Kurts Māsurs, kurš mudinājis Marsalisu rakstīt Ņujorkas Filharmonijai. Māsurs, kurš pusaudža gados Otrā pasaules kara beigās tika iesaukts Vācijas armijā, runājis par nacisma risku arī ASV, un Marsaliss saskatījis šajā brīdinājumā līdzību ar dienvidnieku pieredzi.

Lai gan Marsaliss bieži izteicies asi par “fūzijas” lomu džezā, “All Rise” nav polemisks darbs. Viņš uzsver, ka tajā meklējis krustpunktus starp dažādām amerikāņu mūzikas tradīcijām — no tango un šoro līdz regtaimam un angloķeltu mūzikai. Pēc viņa domām, kopīgā pamata atrašana ir būtiska, jo, kā viņš saka, dažām mūzikām nav kopīgas valodas.

Simfonija smeļas arī no garīgās mūzikas, gospelas un Eiropas reliģiskām tradīcijām. Marsaliss atzīst, ka viņam vienmēr bijusi stipra, bet ne konfesionāla ticība, un viņš norāda uz pretrunām kristietībā — piemēram, ka glābējs bija nabags, bet baznīca bagāta. Viņa tekstos atspoguļojas gan Bībele, gan musulmaņu aicinājums uz lūgšanu.

Personīgajā dzīvē Marsaliss nesen apprecējies ar skotu vijolnieci Nikolu Benedeti, kura ir arī Edinburgas festivāla direktore. Viņu meita Elise piedzima 2024. gada maijā. Pāris pašlaik dzīvo attālināti, un Marsaliss atklāj, ka iemīlējies Benedeti, kad rakstīja viņai vijoles koncertu — viņa pēc pirmā atskaņojuma sniegusi detalizētus ieteikumus par katru takti.

Pēc gandrīz četrām desmitgadēm Marsaliss atkāpsies no izpildvadības lomas Linkolna centrā, lai gan mākslinieciski paliks iesaistīts pārejas periodā. Viņš saka, ka neplāno būt kā Alekss Fergusons un uzticas daudziem talantīgiem mūziķiem orķestrī, kas var turpināt viņa iesākto.