Vjatrovihs: Polijas un Ukrainas nesaskaņas nav par UPA, bet gan par mītu par to

Vladimirs Vjatrovihs, Ukrainas vēsturnieks un bijušais Ukrainas Atmiņas institūta direktors, savā publikācijā apgalvo, ka Polijas un Ukrainas attiecības šobrīd šķir nevis reālā Ukrainas nemiernieku armija (UPA), bet gan par to radītais mīts. Pēc viņa teiktā, mūsdienu Polijas sabiedrībā dominējošais UPA tēls ir veidojies pēdējo divdesmit gadu laikā, pamatojoties uz padomju propagandu, kā arī Krievijas informācijas kampaņām.

Autors norāda, ka 1990. gados, kad Polija un Ukraina izveidoja stratēģisko partnerību, UPA tēls nebija dominējošs. To veicināja kopīgā cīņa pret padomju impēriju. Situācija mainījās 2000. gadu sākumā, kad Polijas sabiedrībā sākās diskusijas par Jedvabnes slaktiņu, kas radīja vajadzību pēc "ērtas" upurties. Vienlaikus Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāka īstenot politiku, kuras mērķis bija vājināt Polijas un Ukrainas tuvināšanos.

Vjatrovihs uzsver, ka 2003. gadā prezidenti Aleksandrs Kvašņevskis un Leonīds Kučma mēģināja panākt izlīgumu, bet pēc 2010. gada, kad Ukrainā pie varas nāca Viktors Janukovičs, pret UPA vērstie naratīvi ieguva atbalstu arī Ukrainā. 2013. gadā Janukoviča partija aicināja Polijas Seimu atzīt UPA darbības par genocīdu.

Pēc autora domām, reālā UPA nebija pretpoļu kustība. Tās mērķis bija neatkarīga Ukrainas valsts, un konflikts ar Polijas pagrīdi radās teritoriālu pretenziju dēļ. Pat kara laikā pastāvēja sadarbība starp UPA un Polijas Armija Krajova, kas apliecina, ka UPA nebija ksenofobisks spēks.

Mītam par UPA kā ksenofobisku organizāciju esot saknes padomju propagandā, un to tagad izmantojot Krievijas naratīvs par "denacifikāciju". Vjatrovihs aicina dekonstruēt šo mītu, lai saglabātu Polijas un Ukrainas savstarpējo sapratni un drošību Eiropā.